Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kopā ar kundzi Ivetu Vējoni teiktā gadumijas uzruna Latvijas sabiedrībai bija izteikti privāta un ģimeniska, tajā īsti nevarēja nojaust Valsts prezidenta kā amatpersonas un valsts vadītāja klātbūtni, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Valsts pirmā pāra uzrunā tika izmantoti tradicionāli aicinājumi par to, ka jāturas kopā, ka galvenais spēka avots ir tuvākie, ka ik katrs esam Latvija un ka jāizmanto spēks un gudrība Latvijas izaugsmei. Valsts prezidenta uzruna sabiedrībai bija privāta un ģimeniska, tā bija adresēta cilvēkiem, kas jaukā noskaņojumā sagaida jauno gadu. Tomēr šī runa raisa jautājumu, vai tiešām Valsts prezidentam nebija nekas "pēc būtības sakāms", atzīmēja Skudra.
Politiskās komunikācijas pētnieks vērtēja, ka Latvijas valsts amatpersonu - Vējoņu pāra un premjerministra Māra Kučinska (ZZS) - gadumijas uzrunas iezīmēja līdzīgs noformējums, proti, attēlā nebija redzami valsts simboli - ne Latvijas, ne arī Eiropas Savienības karogs. Tas atbilst privāti ģimeniskam uzrunas stilam, par ko liecina arī Kučiska uzrunas sākumā atklātais, ka viņš atrodas savās lauku mājās. Turpretī, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles gadumijas uzrunas laikā attēlā bija redzams gan Vācijas, gan Eiropas Savienības karogs. Šādu karogu izmantošana būtu normāla visiem Eiropas Savienības valstu vadītājiem, vērtēja Skudra. Latvijas amatpersonu izvēlēto vizuālo risinājumu bez valstiskuma simboliem, turklāt Kučinskim izvēloties savu uzrunu teikt bez žaketes, Skudra novērtēja kā "mazliet provinciālu".
Vērtējot Vējoņu un Kučinska teikto, Skudra atzina, ka uzrunas bija stipri atšķirīgas - kamēr Vējoņu uzruna bija privāta, tikmēr Ministru prezidents teiktais bija stipri politiskāks un konkrētāks. No ārpolitiskiem jautājumiem premjers atzīmēja 2016.gadā notikušo Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, kā arī pieminēja 2017.gadā gaidāmo Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūšanu, kas palīdzēs atgūties būvniecības nozarei Latvijā.
Savukārt iekšpolitiski premjers pievērsās veselības un izglītības jautājumiem, gan runājot nevis par reformām, bet pirmajiem soļiem reformu virzienā. Tā ir stipri miglaina frāze, secināja eksperts.
Skudra no premjera teiktā attiecībā uz iekšpolitikas jautājumiem izcēla arī tēzi, ka viegli, ātri un uzreiz nekas nenotiek un nemēdz būt. No Kučinska teiktā gan neesot skaidrs, uz ko tieši teiktais attiecas. Iespējams, tas attiecas uz iepriekšminētajām reformām, bet varbūt tas ir "ļoti, ļoti šifrēts mājiens" Latvijas iedzīvotājiem pašvaldību vēlēšanās "nekrist populistu skavās", valdības vadītāja teikto interpretēja komunikācijas eksperts.
No Ministru prezidenta uzrunas Skudra izcēla arī premjera teikto, ka Latvijas valsts esam mēs visi kopā neatkarīgi no tā, kādā valodā runājam mājās. Akadēmiķis pieļāva, ka premjera teiktais par valodu ir solis multikulturālākas Latvijas virzienā, jo citādi nav skaidrs, kāpēc tiek izcelts, ka mājās runājam atšķirīgās valodās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
