Video: Latvijas ceļu 'spožums un posts'; lasītājs apsver vākt līdzekļus ceļiem  (153)

Ja arī tev ir stāsts, ko vēlies pastāstīt "Delfi Aculieciniekam", tad sūti savu to uz e - pasta adresi aculiecinieks@delfi.lv.

"Viss sākās tikai kā ironisks un sarkastisks video, ko parādīt draugiem, bet tad viss sagriezās pavisam savādāk," portālam "Delfi" stāsta video autors Artis Červinskis, kura video guvis plašu popularitāti sociālajos tīklos. "Tātad - šī sāpe ir vienojoša un sāpīga, kā arī aktuāla ne tikai Bauskas novadā, bet arī visā Latvijā," secina video autors.

Piedāvājam iepazīties ar Arta cīņu ar ceļiem Bauskas pusē, kā arī pašvaldību un VAS " Latvijas auto ceļu uzturētājs".

Kopš 25. decembra Artis ir nosūtījis vēstuli Bauskas novada domei un novada domes deputātiem. "Diemžēl ir atbildējuši tikai divi. Vārdā nesaukšu, jo neesmu jautājis atļauju par viņu pieminēšanu un reklamēšanu. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Nereklamēšu viņus. Pats nekandidēju. Esmu parasts cilvēks, kuram tas viss ir piegriezies," skaidro Artis.

"Viens deputāts visam manis teiktajam piekrīt un saka, ka pašvaldība ir bezspēcīga - valsts vienkārši ignorē šo sāpi. Un, ka tas viss ir jāpaceļ valsts līmenī. Ar ko es viņu aicināju - rīkojamies, novada iedzīvotāji būs aizmugure. Izskatās, ka viņam nemaz nav intereses ar to nodarboties," secina Červinskis.

"Viņš atbildēja, ka viņu nemaz neizbrīna pārējo Bauskas novada deputātu attieksme, un piebilst to, ka valdība mērķtiecīgi grauj lauku reģionus un bez maz vai velk uz kolektivizāciju, jo lielajam biznesam vajag cilvēkus. Vēstules beigās novēlēja man jauku dienu," apgalvo video autors.

Savukārt otrs deputāts esot viņam uzsvēris, ka "deputāti, zina par ceļu stāvokli. Un, ka vienā dienā to neatrisināt". Červinskis piekrīt, ka, protams, vienā dienā problēmu atrisināt nevarot. "[Deputāts] sacīja, ka šis viss ir 25 gadus vecs mantojums. Savukārt "dūre galdā" princips nedarbojas, lai gan 119 pašvaldības apvienojušās šajā jautājumā," deputāta sacīto citē Červinskis.

Deputāts viņam vēstulē skaidrojis, ka Bauskas pašvaldības ceļiem ir izstrādāti 27 projekta pieteikumi. Pieci no tiem ir Arta pieminētie, kurā runa ir par "slaveno" Brunavas pagastu un tā ceļiem. Deputāts atgādina, ka Bauskas novadā ir astoņi pagasti. To [projektu] realizācija būs 2017. gadā. Tāpat deputāts Artim norādījis, ka arī pārējie pašvaldības deputāti "tik tiešām ir par attīstību. Un esot skumji, ka lielāko daļu iedzīvotāji ticot tukšiem solījumiem". Červinskis norāda, ka deputāts vēstules beigās piebildis: "Strādāsim kopā!"

"Nākamo atbildi es saņēmu no VAS " Latvijas auto ceļu uzturētāja" nu tā nu gan neiztur nekādu kritiku," apgalvo Červinskis.

Viņš piedāvā iepazīties ar vēstules saturu, ko ir saņēmis no uzņēmuma":

"No VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" puses vēlamies norādīt, ka autoceļi ar grants segumu ir uzskatāmi par periodiskas lietošanas ceļiem - pēc to tehniskajiem parametriem grants ceļi nav paredzēti regulārai intensīvai satiksmei visa gada garumā. Īpaši strauji to kvalitāte un attiecīgi caurbraucamība pasliktinās pavasarī un rudenī, kad ceļa segums kļūst daudz slapjāks, līdz ar to tam zūd nestspēja. Kā sekas ir gan bedres, kas veidojas, gan dziļas rises no smagā transporta, tādēļ arī periodiski šādiem autoceļiem tiek noteikti maksimālās masas ierobežojumi.

Ziemās grants seguma ceļi parasti sasalst un līdz pavasarim, kad iestājas atkusnis, braukšanas apstākļi pa šiem ceļiem ir apmierinoši. Ja ziemā grants ceļi nesasalst, tad tie pārmitrinās un to uzturēšana un caurbraucamība ir apgrūtināta. Pēdējo nedēļu laikā stabila sala neesamības, kā arī lietus un nokrišņu ietekmē grants ceļi daudzviet Latvijā kļuvuši grūti izbraucami. Pārmitrinātu, bedrainu grants ceļu greiderēšana dod tikai īslaicīgu efektu un var pat pasliktināt caurbraucamību, jo uz ceļa var veidoties šķidra grants putra. Tāpēc VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" seko līdzi laika prognozēm, lai pirms sala iestāšanās veiktu grants autoceļu greiderēšanas darbus. Jāpiebilst, ka grants ceļu segumu kopšana prasa būtiskus ieguldījumus mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ."

"Atbildes vēstulē prasu - cik reizes gadā es drīkstu braukt pa grants seguma ceļu?" stāsta Artis, kurš pieļauj, ka "varbūt jau gada limitu esmu izsmēlis." Uzņēmums uz šo jautājumu viņam nav sniedzis atbildi. "Iespējams, ka gaida, kad viss norimsies un domās ka esam aizmirsuši. Kā arī atbildes vēstulē norādīju, ka konkrēti šim ceļam 25 gadus ir veikta periodiska greiderēšana un nekādi kapitāli remonti nav veikti," uzsver Červinskis.

Vēstuli Červinskis vēl nosūtījis Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai, Ministru kabinetam, premjeram Mārim Kučinskim, parlamenta sekretāram, Valsts kancelejai. Viņš norāda, ka atbildi līdz šim tikai saņēmis no Valsts kancelejas, bet viņš cer sagaidīt arī no pārējām valsts iestādēm.

"Dzīvosim - redzēsim, ko panāksim. Ja nepanāksim no valsts neko, tad sāksim vākt materiālus priekš ceļiem,lai tos salabotu. Līdzīgi ka vāc līdzkļus priekš slimnieku ārstēšanas. Varbūt tad būs kauns," pārliecības pilns ir apņēmīgais autovadītājs.

"Ar lielāko prieku uzaicināšu satiksmes ministru, finanšu ministru un premjeru pavzināties ar auto, piemēram, ar kādu vecu "Ņivu" pa šo ceļu ar maksimāli atļauto ātrumu," stāsta Červinskis, kurš arī atzīmē, ka līdz tam laikam spēs atrast vecu "Ņivu".

"Pēdējās brīvdienas, kad ziema bija nedaudz attālinājusies, laiku pavadīju laukos. Attālums no mājām līdz tuvākajam asfaltam ir aptuveni 25-30 kilometri, bet grants ceļš šajā gadalaikā, kā arī visu pavasari un rudeni - ir vienkārši drausmīgs," stāsta Inita. "Iespējams, sakritība, bet pēc šāda izbrauciena automašīna arī pieprasīja remontu," uzsver bilžu autore.

Par esošo situāciju viņa informējusi VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Uzņēmumā viņai norādīja, ka grants ceļi ir uzskatāmi par periodiskas lietošanas ceļiem un greiderēšana dod tikai īslaicīgu efektu.

"Uz jautājumu, vai nav citas ceļa uzturēšanas normālā stāvoklī iespējas, atbildi nesaņemu. Bildē redzams ceļš no šī gada ziemas (aut. - pēdējās divas galerijā ir 2016. gada ziemas foto) un 2014. gada pavasara (aut.- pirmā bilde ir 2014. gada)," apgalvo Inita.

"Kā redzams - nekas nav mainījies un neko arī uzlabot nevar, jo ir tikai viens risinājums - ceļa greiderēšana. Greiderēšanu, saprotams, nevar veikt, ja ir slapjš ceļš, kāds tas ir visu laiku. Latvijas autoceļu izpratnē, grants ceļu, kā periodiskas lietošanas ceļu, var uzturēt arī tikai periodiski, proti, tad, kad tas ir sauss - greiderējam, kad sākas lietus, sniegs un atkušņi - iztiksim tā, kā ir," norāda autovadītāja.