Drošības policijas (DP) vērtējumā šogad lielākos izaicinājumus nacionālās drošības jomā radīs Krievijas agresīvā ārpolitika un terorisma draudi, informēja DP.
Vienlaikus būtisks DP darbības virziens būs ar prettiesiskām darbībām saistītu risku novēršana jūnijā paredzēto Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā.
Tāpat DP arvien vairāk uzmanības velta procesiem informatīvajā telpā, kurā pieaug nepatiesas vai apzināti sagrozītas informācijas apjoms, kas var būtiski ietekmēt sabiedriski politiskos procesus valstī un tādējādi radīt riskus nacionālās drošības interesēm. DP vērtējumā šī tendence būs aktuāla arī 2017. gadā.
Plašāk DP riskus nekomentēja, taču jau decembra vidū DP sasauktajā Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sēdē secināts, ka 2016. gadā notikušie un novērstie terora akti liecina, ka, neraugoties uz intensīvajiem pretterorisma pasākumiem, islāmistu teroristu radīto draudu līmenis Eiropā tuvākajā nākotnē nemazināsies.
Toreiz sēdes laikā tika uzsvērts, ka, neskatoties uz zemo terorisma draudu līmeni Latvijā, DP sadarbībā ar citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām institūcijām tupina "mērķtiecīgi attīstīt nacionālo pretterorisma sistēmu, nodrošinot tās gatavību operatīvi un efektīvi reaģēt terorisma draudu pieauguma gadījumā".
Pērn kā viena no prioritātēm tika izvirzīta reģionālo pašvaldību un atbildīgo institūciju amatpersonu izglītošana par pašvaldību lomu apdraudējuma situācijā, kā arī veicamajiem pasākumiem terorisma draudu pieauguma gadījumā. Sadarbībā ar pretterorisma pasākumos iesaistītajām institūcijām tika pārskatīts Nacionālais pretterorisma plāns, kas 2. septembrī tika apstiprināts Ministru kabinetā.
Arī pēc nesenā uzbrukuma Berlīnē DP norādīja, ka terorisma draudu līmenis Latvijā joprojām saglabājas zems. Neraugoties uz to, dienests veic pastāvīgu terorisma draudu situācijas analīzi un intensīvi sadarbojas ar ārvalstu partneru dienestiem, lai terorisma draudu pieauguma gadījumā operatīvi ieviestu papildu preventīvos pretterorisma pasākumus.
Novembrī DP paziņoja, ka aizturējusi kādu personu aizdomās par spiegošanu. Vēlāk noskaidrojās, ka aizturētais ir VAS "Latvijas Dzelzceļš" darbinieks. Šobrīd netiek atklāts kuras valsts labā spiegošana notikusi, taču DP 2015. gada darbības pārskatā teikts, ka joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
