Rīga - 30
Foto: DELFI
Šogad uz Latvijas ceļiem plānots izvietot vēl 20 jaunus fotoradarus, bet 2018. gadā plānots ieviest vēl 40 ātrumu fiksējošās ierīces, liecina valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts.

Iekšlietu ministrijas izstrādātajā projektā paredzēts, ka turpmākās fotoradaru ieviešanas izdevumi tiks segti tikai no VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) dividendēm. Kopumā četrās kārtās uz Latvijas ceļiem ieviesīs 100 fotoradarus. Pirmā kārta, izvietojot 16 ātrumu fiksējošās ierīces, realizēta 2015. gadā, bet otrajā kārtā, kas pabeigta 2016. gada laikā, uz ceļiem parādījušies vēl 24 fotoradari. Rīkojuma projektā norādīts, ka šogad iestādes ieviesīs 20 fotoradarus, bet nākamgad tās būs 40 jaunas ierīces.

Rīkojuma projekts paredz atļaut Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības fotoradaru darbības nodrošināšanai no 2015. gada līdz 2022. gadam, bet Valsts policijai atļauts noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar CSDD par 60 fotoradaru ierīkošanu un to darbības nodrošināšanu.

Paredzēts, ka fotoradaru darbības nodrošināšanas kopējās izmaksas nepārsniegs aptuveni 9,8 miljonus eiro. Plānots, ka šogad fotoradari izmaksās ne vairāk kā 1,29 miljonus eiro, bet nākamgad - ne vairāk kā 1,5 miljonus eiro. 2019. gadā izmaksas arī būs aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā, bet 2020. gadā tie būs aptuveni 1,3 miljoni eiro. Savukārt 2021. gadā izmaksas būs sarukušas līdz 1,09 miljoniem eiro, bet 2022. gadā fotoradaru uzturēšana izmaksās ne vairāk kā 540 313 eiro.

Dokumentā teikts, ka 2015. gadā iegādāto fotoradaru viena darbības diena izmaksā 30,60 eiro, bet fotoradari, kas iegādāti pēc 2015. gada, izmaksā 39,99 eiro dienā. Savukārt no fotoradariem saņemtās informācijas apstrāde un protokollēmumu sagatavošana un nosūtīšana Valsts policijai izmaksās 0,57 eiro, bet vēstules sagatavošana - 0,078 eiro.

Prognozējot ieņēmumu apmēru no Valsts policijas uzliktajiem naudas sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, atbildīgās iestādes minējušas, ka 2017. gadā naudas sodu apmērs, kas tiks ieskaitīts valsts budžetā, varētu sasniegt teju 4,8 miljonus eiro. 2018. gadā naudas sodu apmērs varētu sasniegt jau 6,4 miljonus eiro, savukārt 2019. gadā tie būtu aptuveni 6,8 miljoni eiro. Vēlāk naudas sodos iekasētā summa sāktu sarukt – līdz 5,7 miljoniem eiro 2020. gadā, 4,6 miljoniem eiro 2021. gadā, aptuveni 2 miljoniem eiro 2022. gadā, bet 2023. gadā budžets no naudas sodiem saņemtu vien 265 734 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!