Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašlaik apkopo pašvaldību viedokļus par sadarbības teritoriju modeli un priekšlikumus modelim plāno sagatavot pavasarī, informēja ministrijas pārstāve Laura Jansone.
2015. gada nogalē valdības koalīcijas partijas vienojās par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, nosakot sadarbības teritoriju izveidošanu un paužot atbalstu 29 sadarbības teritoriju izveidei. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Valdības rīcības plānā VARAM ir noteikts uzdevums - izveidot valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju sadarbības teritorijas.
Apzinoties, ka, lai izveidotu efektīvu sadarbības teritoriju modeli, svarīgi ir uzklausīt visas iesaistītās puses, VARAM 2016. gada oktobrī sāka diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem par sadarbības teritoriju izveidošanas principiem. Tādējādi tika radīti priekšnoteikumi, lai ilgtermiņā nodrošinātu efektīvāku teritoriju pārvaldību un ekonomisko attīstību.
VARAM apgalvo, ka publiskajā telpā paustā informācija par konkrētu gatavu sadarbības teritoriju izveides modeli neatbilst patiesībai. VARAM, informējot Ministru prezidentu par Valdības rīcības plānā iepriekš minētā uzdevuma izpildes progresu, sniedza informāciju par iespējamiem principiem sadarbības teritoriju izveidei, minot arī iespējamos sadarbības teritoriju izveides modeļus.
VARAM pašreiz apkopo pašvaldību viedokļus, kas līdz 2016. gada beigām tika apkopoti ministrijai tiekoties un par sadarbības teritoriju veidošanu diskutējot ar pašvaldību pārstāvjiem. 2017. gada pavasarī plānots sagatavot priekšlikumus sadarbības teritorijas modelim.
Kā iepriekš ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) rīkoja tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, ar kuriem runāja par sadarbības teritoriju izveidi, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības veicināšanu un tautsaimniecības attīstību.
VARAM skaidroja, ka Latvijā reģionālā attīstība nav vienmērīga, jo pašvaldību iespējas sniegt iedzīvotājiem pilnvērtīgus pakalpojumus, bet uzņēmējiem - atbilstošu infrastruktūru uzņēmējdarbības veicināšanai, ir ļoti dažādas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ uzņēmēji arvien biežāk izvēlas savus projektus īstenot ārpus Latvijas, savukārt darbavietu trūkums ir iemesls iedzīvotāju migrācijai uz ārvalstīm.
Diskusijas ar pašvaldībām notika līdz 2016. gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
