Aizvadītā gada izskaņā, 29. decembrī, jaunais "airBaltic" gaisa kuģis CS300 miglas dēļ nevarēja nolaisties galamērķī Parīzē. Reisu pārvirzīja uz Frankfurti. Tādēļ pasažiere Alina palika bez ieplānotā medusmēneša Vjetnamā un pazaudēja 3000 eiro, par ko vērsusies arī Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Aviokompānija lidaparāta nespēju nolaisties ieplānotajā galamērķī Parīzē skaidroja ar to, ka CS300 ir pilnīgi jauna lidmašīna un ka tai turpinās "iesildīšanās periods". Tas nozīmējot, ka laikapstākļos, kas neatbilst minimālajām drošības prasībām, aviokompānija meklēs citus risinājumus. Pašlaik jaunie avio kuģi netiekot izmantoti ar pilnu jaudu.
Jau ziņots, ka nacionālā aviokompānija no Kanādas ražotāja "Bombardier" pasūtījusi 20 CS300 lidmašīnas, kas ir lielākais "CSeries" modelis. "airBaltic" jaunajā CS300 lidmašīnā ir 145 sēdvietas. Uzņēmums plāno pakāpeniski pilnībā pāriet uz "Bombardier" lidaparātu floti. Ar jauno gaisa kuģi aviokompānija lidojumus uzsāka decembra vidū.
Neziņa un kliedzoši darbinieki
Starp pasažieriem jaunajā lidaparātā ceļā uz Parīzi 29. decembrī bija arī lietuviete Alina. Vēstulē portālam "Delfi" viņa atzīstas, ka kopumā lidojums viņai ilga 14 stundas un sagādāja virkni nepatīkamu situāciju.
"29. decembrī man bija ieplānots medusmēneša lidojums no Parīzes uz Vjetnamu. Tā kā atrados Lietuvā, nolēmu uz Parīzi lidot no Rīgas ar reisu pulksten 7.25. Parīzes lidostā es nokļūtu vēl labu brīdi pirms došanās uz Vjetnamu pulksten 13.10," raksta Alina. Parīzē vajadzēja nosēsties ap pulksten 10. Tomēr tieši pirms piezemēšanās pilots pēkšņi paziņoja, ka miglas dēļ nolaisties nevar, stāsta Alina.
"Mēs apmēram stundu riņķojām virs Parīzes. Debesis bija skaidras, spīdēja saule. Pilots beigu beigās izlēma lidot uz Frankfurti, un nevis uz kādu citu Parīzes vai Francijas lidostu," neizpratnē ir pasažiere. Arī reisa turpinājums, Alīnas ieskatā, bija haotisks un neizprotams. Piemēram, Frankfurtē pēc piezemēšanās pulksten 12 pasažieri gaisa kuģī ieslēgti pavadīja apmēram stundu. Bezmaksas ēdiens un dzērieni nebija pieejami jau no lidojuma sākuma. Nonākuši lidostā, pasažieri gaidīja vēl apmēram trīs stundas, līdz piekļuva bagāžai, par piedzīvoto teic Alina.
"Kad beidzot nokļuvām Frankfurtes lidostā, turpinājām gaidīt pilnīgā neziņā. "airBaltic" palīdzības dienestā darbinieki bija ārkārtīgi nejauki, dusmīgi, bezpalīdzīgi, dažkārt viņi uz mums pat kliedza. Informāciju nesniedza, tikai turpināja atkārtot, ka gaida zvanu no Rīgas," nepatīkamajā pieredzē dalās Alina.
Alina bija starp tiem, kuri pēc lidostā pavadītajām stundām tomēr nolēma par savu naudu pirkt biļeti uz mājām. "airBaltic" viņai atteica apmaksāt mājupceļu uz Luksemburgu vai kaut uz Rīgu, lai gan skaidrības par to, vai reiss uz Parīzi tomēr notiks, joprojām nebija. "airBaltic" arī atteicās Alinai samaksāt par biļeti iztērēto naudu.
Tikmēr Parīzes lidostā Alinu gaidīja viņas vīrs, kurš bija veicis pārlidojumu no Madrides. Kopumā viņš gaidīja astoņas stundas. "Tas bija mūsu medusmēneša ceļojums, kurš "airBaltic" dēļ ir pilnībā izpostīts," sarūgtinājumu neslēpj Alina.
Piedzīvoto pasažiere fiksējusi zemāk skatāmajā video.
Aviokompānija pārmetumus noliedz
Par Alinas pretenzijām aviokompānija "airBaltic" ir informēta un teicās meklēt klientei piemērotāko risinājumu. Tomēr pretēji Alinas paustajam "airBaltic" apgalvo, ka darījis visu iespējamo, lai pasažieri pēc Parīzes reisa atcelšanas no Frankfurtes iespējami ātrāk nokļūtu ieplānotajos galamērķos. Esot piedāvātas arī alternatīvas ceļošanas iespējas uz tuvākajiem iespējamajiem Parīzes reisiem, portālam "Delfi" pastāstīja uzņēmuma viceprezidents Jānis Vanags.
Savu atbildību par Alinas nokavēto Vjetnamas reisu uzņēmums gan nesaredz. Vanags paskaidro, ka lidojums uz Parīzi un lidojums uz Vjetnamu bijuši divi savstarpēji nesaistīti reisi. Ja Alina iegādātos savienoto lidojumu no Latvijas uz Vjetnamu, situācija būtu citādāka, norādīja Vanags.
Lietu izskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Alinas iebildumi pret notikušo saņemti arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Pašlaik centrs to vēl izskata. Skaidrojums pieprasīts arī "airBaltic". Centra galvenā juriskonsultante Dace Artmane uzsver, ka saskaņā ar avioregulu 261/2004 reisa atcelšanas gadījumā aviokompānijai ir jānodrošina aprūpe, kas samērīga ar gaidīšanas laiku.
Aprūpe ietver ēdināšanu, atspirdzinājumus, divus telefona zvanus vai e-pasta ziņas, vai faksa ziņas. Jānodrošina arī alternatīvs reiss uz galamērķi pēc iespējas drīzāk, vai, ja pasažieris piekrīt, tad nākamajā dienā. Gadījumā, ja reiss kavējas ilgāk par piecām stundām, pasažierim ir tiesības pieprasīt atmaksāt par lidojumu tērēto naudu, stāsta Artmane.
"Aviokompānijai ir pienākums reisa kavēšanās vai atcelšanas situācijā pasažierim par to paziņot un informēt viņu par visām viņa tiesībām rakstiskā veidā," skaidro Artmane, piebilstot, ka ir ārkārtīgi svarīgi pasažierim pašam būt pietiekami aktīvam un pieprasīt aviokompānijai konkrētus pakalpojumus, ko paredz viņa tiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!