Latvijas Universitāte (LU) pauž neizpratni par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) sniegto informāciju medijiem, kurā teikts, ka LU "atteikusies piedalīties izglītības sistēmas reorganizācijā", portālu "Delfi" informēja LU.
LU izplatītā paziņojumā rektors Indriķis Muižnieks uzsvēris, ka "Latvijas Universitāte atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā, jo tikai apvienojot spēkus, būsim stiprāki, kā arī spēsim nodrošināt profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanu Latvijā".
Par to liecina arī pirmdien LU un RPIVA parakstītais paziņojums par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā.
Lēmums par RPIVA reorganizēšanu ir pārmaiņu signāls, un tagad sāksies ļoti smags konsultāciju process starp visām iesaistītajām pusēm, lai panāktu spēcīgu pedagoģijas studiju programmas izveidi un studiju kvalitātes uzlabošanu, paredz LU.
Saskaņā ar parakstīto ziņojumu LU un RPIVA ir gatavas piedāvāt savus resursus skolotāju izglītības programmu konsolidācijai un specializācijas virzienu attīstībai Rīgā un citos Latvijas reģionos.
"Nepieciešams skaidrs un pārdomāts darbības plāns, lai LU un RPIVA resursi un pieredze skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošana un profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanas darbs dotu gaidīto rezultātu," rakstīts ziņojumā.
Ar abu augstskolu parakstīto ziņojumu var iepazīties šeit.
Iepriekš RPIVA izsūtīja paziņojumu presei, kurā norāda, ka "LU ir atteikusies piedalīties izglītības sistēmas reorganizācijā, kas notiek šādā formā un veidā, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir uzsākusi komunikāciju par RPIVA pievienošanu LU".
Portāls "Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau ziņoja, ka IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.
Pret to iebilst RPIVA, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), norādot, ka iecere tiek virzīta nekorekti, bez konsultēšanās ar augstskolas vadību, kā arī bez racionāliem argumentiem.