Laimonis Kops: Ar tramvaju caur kapiem uz Skanstes purvu  (44)

"Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī", kas no mutes mutē pāriet no paaudzes uz paaudzi.

Pilsētai attīstoties, bija pieprasījums pēc smilšu kalniem. Laika gaitā daudzi kanāli aizbērti un salas pārtapa par pussalām, saglabājot vēsturiski izveidojušos ūdens tilpņu raksturojumu un krastu veidojumu.

Pieredze, kas māca

Būvnieki būves centās izvietot tā, lai tās kalpotu iedzīvotāju vides uzlabošanai ar vismazākajiem ieguldījumiem.

Sarunā ar kādu pieredzējušu būvnieku izteikta pārliecība, ka Skanstes purvu apbūvēs līdzīgi Purvciemam. Purvciema relatīvais zemes virsmas līmenis ir astoņi metri. Taču Daugavas labā krasta pilsētas centra līmenis ir par metru zemāks. Tas ir Brīvības un Lāčplēša ielas uzkalniņš. Neesmu sastapis Purvciema rajonā krasi izteiktus kūdras slāņus.

Teritoriju, kas ietverta no Kr. Valdemāra, Hanzas un Ganību dambja ielām, nosacīti apzīmēju kā Skanstes purvu (nevis kā degradētu teritoriju).

Praksē man nācās nodarboties ar Skanstes purva krastu apbūvi, kas ļāva man kritiski izprast hidroģeoloģiskos apstākļus no būvniecības viedokļa.

Purva krasti ir atšķirīgi pēc sava veidojuma un dziļuma. Skanstes purvu ierobežo atšķirīgi krasi izteikti veidojumi no stāva līdz lēzenam.

Starp dzelzceļa līniju un Ganību dambi veicu bijušās Būvniecības ministrijas tehnoloģiskā centra biroja ēkas nulles cikla izbūvi. Projektā bija paredzēts noņemt apmēram divu metru kūdras slāni līdz pelēkā māla slānim, ko tautā sauc par "glūdu" un aizvietot to ar smilti. No māla slāņa atsedzās virsma, un no tās ar zināmu spiedienu izšļācās apakšzemes avotu ūdeņi. Fakts ir tāds, ka būvlaukuma pamatu līmenis vizuāli ir vienā līmenī ar blakus esošo purvu.

Nav iespējams noskaidrot, cik avotu papildina purva ūdeni, kur ūdens līmenis ir atkarīgs no Daugavas un jūras mainīgā ūdens līmeņa.

Posmā starp dzelzceļa līniju, Ganību dambi un iepretim biroja ēkai izstrādāju tehnisko projektu savstarpēji funkcionāli saistītām divām gremdakām. Dziļumā ap pieciem līdz septiņiem metriem un diametrā līdz diviem trim metriem. No gremdakām izņemtā grunts bija ar ūdeni piesātinātā uzplūdinātā smilts ar kūdras piemaisījumu.

Saņēmu uzdevumu veikt Latvijas Krājbankas administratīvajai ēkai tehniskā projekta ekspertīzi, kas atradās apmēram Skanstes purva vidū. Pēc detalizētas izpētes radās virkne jautājumu. Bet izrādījās, ka mani centieni un iebildumi nebija vajadzīgi, jo pasūtītājs atbildēja, ka notiek jau trešā stāva būvniecība.

Minētajai ēkai pamati balstīti pēc tehniskā projekta uz saliekamiem pāļiem (3x12m) 36 metru dziļumā. Pamatnes raksturojums līdzīgs gremdaku gruntīm.

Fakts, ka mājai jau notiekot trešā stāva būvniecība, izmainīja ekspertīzes būtību.

1970. gada beigās Erevānā notika seminārs par hidrotehnisko betonu. Šī raksta autors kā Būvmateriālu ministrijas Zinātniski pētnieciskās betona un konstrukciju pārbaudes laboratorijas vadītājs piedalījās šajā konferencē ar ziņojumu. Seminārs man deva papildu izpratni par pāļu nestspēju slodzi nenesošās gruntīs.

Var uzskaitīt virkni negatīvisma izpausmju, kura sekas ir purva apbūvē. Piemēram: ūdens agresīvā vide pret betonu – no ēku pamatnes pāļu kalpošanas ilguma, kā arī citi.

Vai šo būvju kalpošanas ilgums purvainajā vidē tiek ņemts vērā un cik tas maksā attiecībā pret citām līdzīgām būvēm?

Par statiem, kas uzņem slodzi, izmantoti saliekamie pāļi ar trim locekļiem. Purvā dzītiem pāļiem raksturīgi ir tas, ka tie nespēj uzņemt horizontālos spēkus, kas pie šī varianta dzēstu spriegumus, kas rodas statu ekspluatācijas laikā. Minētais fakts ir draudošs būvei.

Mūsu senči, būvējot mājas, krogus un baznīcas, respektēja āderu izvietojumu, kā arī iekārtoja dzīves telpu balstoties uz iepriekš teikto.

Purva krasti ir ar āderēm aptverti, ar ko vajadzētu rēķināties būvniekiem.

Pie pašreizējās politikas valstī, kad jebkuri pasākumi tiek veikti ar Eiropas naudas palīdzību, ko uzskata par sasniegumu, neskatoties uz tehniski ekonomisko pamatojumu un bez sabiedriskās apspriešanas. Līdzekļi tiek tērēti jebkur un jebkurā daudzumā, tiek tērēti arī mani nodokļa maksātāja līdzekļi. Tas ir noziegums pret valsts tautsaimniecības nacionālajām interesēm.

Rakstā skartie jautājumi norāda uz mērķtiecīgi izstrādātu afēru, kur skaidri apjaušami shēmotāju plāni naudas sadalē - "cik pašam, cik sašam, cik mašai?"

Vai ir prāta darbs lielus naudas līdzekļus ieguldīt purva apguvei, un kāpēc? Uz visu ir tikai viena atbilde – "VAJAG!"

Aprakstītā pasākuma mērķis, būtība

Nobeigumā atzīmēju, ka purva apbūves ideju autori, kur svarīga loma pēc mediju sniegtās informācijas atvēlēta "Rīgas satiksmei", savā afēras risinājumā nesaskata galveno, proti, teritorijas hidroģeoloģiskās īpatnības, nosaucot to par degradētu teritoriju, nevis par purvu, ko izsaka arī augu valsts raksturojums.

Aizdomīga pati epopejas izvērstā ažiotāža no Rīgas pilsētas vadības puses ap iecerēto purva apbūvi.

Iedziļinoties šī projekta būtībā, nevar atrast loģisku pamatojumu, kā vienīgi viegli iegūstamas lielas naudas nonākšanu shēmotāju rīcībā, kuru bez sekām viegli norakt purvā, kā tautā runā "un visi gali ūdenī".

Pie pašreizējā valsts sociāli ekonomiskā stāvokļa nav saskatāms, ka tas tiek veikts sabiedrības un valsts tautsaimniecības interesēs.

Kā caur atvērtu logu novēroju shēmotāju auglīgus darbus Dienvidu tilta, Gaismas pils ar tumšām telpām tapšanā, Ieņēmumu dienesta ēkai, kurai blakus negribas atrasties, kā arī citus.

Uzņemoties atbildību par saviem vārdiem, varu droši apgalvot, ka pirmos divus minētos objektus katru no tiem bija iespējams uzbūvēt lētāk par daudziem desmitiem miljoniem eiro.

Vai to zināja valsts atbildīgās subordinācijas struktūras? Iespējams, ka nevarēja nezināt vai arī negribēja zināt.

Viss atkarīgs no shēmotāju piramīdas virsotnes.

Minētajā jautājumā nepieciešams respektēt arī iedzīvotāju intereses. Neticami, bet fakts, ka ir tendence visus projektus plānot un risināt jo dārgāk un sarežģītāk, jo labāk. Ja tā, tad iespējams, ka piramīdas virsotne atrodas ārpus Latvijas robežām.

Raksta titulbildē skatāms daudzstāvu dzīvojamās ēkas pamatu skats Skanstes purva malā.