Par Vecumnieku novada Valles pagastā nozāģēto Pētermuižas dižtūju Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību, lai noskaidrotu nodarījumā iesaistītās puses un faktiskos apstākļus, portālu "Delfi" informēja DAP.
Pārvaldes vides inspektori arī pārbauda līdz šim publiski izskanējušo informāciju.
Ziņots, ka Valles pagastā augušās tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels izmērs. Latvijā Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ir uzskatāma par dižkoku, ja tās apkārtmērs pārsniedzis pusotru metru, pauž DAP pārstāve Elīna Ezeriņa.
Ministru kabineta "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" paredz, ka visi vietējo un citzemju sugu dižkoki uzskatāmi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un ir aizsargājami.
"Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģējot tā zarus, izveidojot atbalstus. Par šādu darbu veikšanu iepriekš jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Sodu par dabas pieminekļa-aizsargājama koka (dižkoka) patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 280 līdz 1400 eiro juridiskajām personām.
Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio īstenos Dižkoku uzskaites jeb dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājam iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā, informēja pārvaldē.
Aizsargājamu koku atpazīstamību dabas sargi veicina sadarbībā ar pašvaldībām, izvietojot informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai lieto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmi "Ozollapu". Lielā aizsargājamo koku skaita un ierobežoto resursu dēļ vispirms ar robežzīmi apzīmē dižkokus, kas aug pilsētvidē vai vietās, kur lielāka cilvēku plūsma vai aktīvāka saimnieciskā darbība, kā arī vietās, kur kokam ir kāda cita veida apdraudējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
