LU un Mūzikas akadēmija ir gatavas pārņemt RPIVA studiju programmas  (36)

LU apliecināja, ka ir gatava pārņemt RPIVA studiju programmas, studentus, mācībspēkus un filiāles. Arī JVLMA rektors Artis Sīmanis apliecināja, ka akadēmija ir gatava pārņemt mūzikas pedagogu izglītības programmas un ka to sagatavošanai augstskolai ir nepieciešamie resursi un izcili pedagogi.

JVLMA ieskatā RPIVA mācībspēku prakse pedagoģijas jomā varētu būt labs papildinājums mūzikas pedagoģijas programmu attīstībai.

IZM pārstāve Agrita Kiopa iepazīstināja ar RPIVA pievienošanas LU principiem. Saskaņā ar tiem RPIVA programmās studējošie turpina un pabeidz studijas LU un iegūst LU izsniegtu diplomu. Akadēmiskais personāls integrējas LU, un RPIVA filiāles kļūst par LU filiālēm.

Vienlaikus tiek ievērots princips, ka finansējums seko studentam – IZM piešķir budžeta vietas finansējumu augstskolai, kurā students turpina studijas. Maksas studenti turpina studijas uz tiem pašiem nosacījumiem un par to pašu studiju maksu.

Programmu pārmantošanai IZM ir izstrādājusi vairākus variantus, par kuriem tika informēti sanāksmes dalībnieki. Programmu saturiskā atbilstība un veiksmīgākā saturiskā realizācija būs noteicošie faktori lēmumu pieņemšanā.

Ceturtdien IZM vēl tiksies ar Banku augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti, Liepājas Universitāti, Ventspils Augstskolu, Vidzemes Augstskolu, Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.

Portāls "Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau ziņoja, ka IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.

Pret to iebilst RPIVA, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), norādot, ka iecere tiek virzīta nekorekti, bez konsultēšanās ar augstskolas vadību, kā arī bez racionāliem argumentiem.