Mirst badā, salst un noslāpst: gadījumi, kad Latvijā nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem  (27)

Pēc šonedēļ konstatētā, ka saimniecībā Liepas pagastā no slāpēm mirušas 10 govis, portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz dažiem gadījumiem, kas iepriekš izsaukuši plašu rezonansi.

2016. gada aprīlī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēstīja, ka kādā saimniecībā Pārgaujas novada Stalbes pagastā administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros izņēmis vairāk nekā 20 liellopus, jo saimniecībā konstatēti dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi un cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.

Pārbaude saimniecībā veikta pēc tam, kad PVD saņēma iedzīvotāju sūdzību par klaiņojošiem, novārgušiem liellopiem.

Pārbaudē PVD konstatēja, ka saimnieks nav nodrošinājis dzīvniekiem pienācīgu barošanu, dzirdināšanu un turēšanas apstākļus, tādēļ dzīvnieki ir novārguši un klaiņojuši pa tuvējo apkārtni, meklējot barību.

Daži dzīvnieki ilgstoši bijuši piesieti, tādēļ tie dzēruši no tuvējām, daļēji aizsalušām lāmām. Piesietajiem dzīvniekiem striķi bija ieauguši miesā, atstājot pūžņojošas un asiņojošas brūces, kas liecināja par to, ka dzīvnieki ir ilgstoši bijuši pakļauti ciešanām. PVD no saimniecības izņēma 21 liellopu, vecumā no diviem mēnešiem līdz astoņiem gadiem.

Tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Naudas sods, kuru var piemērot par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, ir no septiņiem līdz 350 eiro.

Kā portālu "Delfi" informēja PVD pārstāve Ilze Meistare, Stalbes gadījumā PVD dzīvniekus administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izņēma. Papildus tam saimniecībai par konstatētajiem pārkāpumiem tika piemērots 150 eiro naudas sods.

2016.gadā sabiedrības un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzmanību pēc biedrības "Dzīvnieku brīvība" sūdzības izpelnījās ceļojošais cirks "Tropicana" Rīgā.

Biedrība nāca klajā ar ziņojumu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuriem cirka "Tropicana" izrādes laikā "jādzerot" šķidrums no alkohola pudeles un kuriem tiekot sperts ar kājām. "Ir šokējoši un ļoti skumji, ka Latvijā vēl arvien notiek šādi šovi, kur bērniem tiek mācīta klaji cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem," ziņojumā norādīja biedrības valdes locekle Katrīna Krīgere. "Šāda barbariska izklaide uz dzīvnieku ciešanu rēķina ir pretrunā mūsdienīgas sabiedrības vērtībām."

Savukārt cirka pārstāvji norādīja, ka biedrība izplatot baumas: "Mēs jau ilgi cīnāmies ar cirka nomelnošanu un vienmēr ir nepatīkami, kad cilvēki domā par mums sliktu, kaut arī dzīvnieki, kas dzīvo mūsu cirkā, saņem pašu labāko aprūpi, regulāras pastaigas, rotaļas un nepieciešamo pārtiku. Arī dresūrā pie mums nav pieļaujama agresivitāte. Cirka dzīvnieki ir mākslinieku labākie draugi un ir ļoti žēl dzirdēt tik nomelnojošas ziņas."

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veica pārbaudi cirkā, bet pārkāpumus nekonstatēja. PVD pārstāve Ilze Meistere sacīja, ka PVD pārbaudījis dzīvnieku turēšanas vietu un atzinis, ka tie tiek turēti atbilstoši normatīvajiem aktiem – voljēros un būros, dzīvniekiem ir nodrošināts dzeramais ūdens un sugai atbilstoša barība, dzīvnieki ir normālā miesas stāvoklī, aktīvi, bez slimības pazīmēm.

Tāpat praktizējošs veterinārārsts veica dzīvnieku klīnisko apskati. PVD pārbaudē nekonstatēja labturības prasību pārkāpumus, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

2015.gada jūnijā AS "Grobiņa" kažokzvēru audzētavā aukstuma dēļ bojā gāja 472 ūdeļu mazuļi. Notikušais uzņēmumam radīja ap 5000 eiro zaudējumus, un negadījuma izmeklēšanā iesaistījās arī policija.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan konstatēja, ka ūdeļu mazuļi nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, līdz ar to tika nolemts izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpumu lietā.

Kā informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz dzīvnieku mazuļu dabisko mirstības procentu. Dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram, slimības, iedzimtība, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20%, bet pirmā dzīves mēneša beigās – līdz 0,1% ūdeļu mazuļu.

Vienlaikus PVD norādīja – kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ "Grobiņa" kā argumentu ūdeļu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Turklāt jūnija sākumā ūdeļu mazuļi bija 20-30 dienas veci, tātad tiem jau bija nostabilizējusies termoregulācija un izveidojies kažoks. Lai aukstuma dēļ ietu bojā mēnesi vecas ūdeles, gaisa temperatūrai ilgstoši būtu jānoslīd zem nulle grādiem un jābūt virknei papildu faktoru, piemēram, slapjumam migā, slimībai, iedzimtībai, kas var veicināt dzīvnieku bojāeju, taču arī tad tā nebūtu masveida.

Kā iepriekš atzina "Grobiņas" padomes locekle Argita Jaunsleine, uzņēmums pieļāvis kļūdu, laikus nevēršoties pie kolēģiem, un uzņemas pilnu atbildību par notikušo. "Mēģinājām migas siltināt ar salmiem, diemžēl izrādījās, ka tas nav pietiekami. Pat neienāca prātā, ka naktis būs tik aukstas, ka ūdeles nosals. Protams, ja mēs būtu vērsušies pie citiem pēc palīdzības, iespējams, šāda nelaime nenotiktu. Turpmāk gādāsim, lai uzņēmumā būtu pietiekamas pakaišu rezerves," sacīja Jaunsleine.

Tāpat viņa norādīja, ka uzņēmums joprojām uztur prasību par zaudējumu piedziņu no pakaišu piegādātāja SIA "Daibi".

Bojāgājušās ūdeles nebija apdrošinātas, jo ūdeļu mazuļus apdrošina, sākot ar 1. jūliju, kad tie ir sasnieguši zināmu vecumu. Saskaņā ar uzņēmuma plānu un biznesa specifiku ūdeles bija paredzēts audzēt no maija sākuma līdz novembra beigām.

Uzņēmuma "Grobiņa" abās fermās, no kurām viena atrodas Grobiņas novada Dubeņu pagastā, bet otra – Pāvilostas novada Vērgales pagastā, kopumā tiek audzēti 165 000 ūdeļu.

Pirms 20 gadiem Skrīveru pagastā Astrīdai Bušmeistarei piederošajā saimniecībā "Vecsilmači" tika atrasti vairāki desmiti bada nāvē mirušu zirgu. Kopumā viņas saimniecībā bija vairāk nekā 70 zirgu, no kuriem daļa mira, bet 29 tika atsavināti. Liecinieki stāstīja, ka zirgi nebaroti un nedzirdīti mitinājās netīrā kūtī.

Bušmeistare tika apsūdzēta par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. 2001. gadā toreizējais Augstākās tiesas (AT) Senāts noraidīja Bušmeistares un viņas advokāta Andra Baumaņa iesniegtās kasācijas sūdzības un atstāja spēkā Aizkraukles rajona tiesas spriedumu, ar kuru Bušmeistarei tika piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem.

Saskaņā ar Amnestijas likumu viņa no soda izciešanas tika atbrīvota. Kasācijas sūdzībā advokāts Baumanis bija norādījis, ka pirmās instances tiesa nav saskatījusi Bušmeistares darbībās nozieguma pazīmes, tomēr atzinusi viņu par vainīgu inkriminētajā noziegumā, savulaik vēstīja aģentūra LETA.

Baumanis centās atspēkot apsūdzībā minētos faktus par zirgu dzīves apstākļiem un Bušmeistares nesaimnieciskumu. Viņš piekrita tam, ka liela daļa no apsūdzētajai piederējušajiem zirgiem slimojuši ar pneimoniju, kas arī bijis par iemeslu dzīvnieku novājēšanai. Lietā neesot pierādījumu tam, ka zirgi nokritušies svarā, jo netika baroti un dzirdināti.

Kā skaidroja Baumanis, staļļa apskates laikā speciālisti konstatējuši, ka tajā ir ļoti daudz šķidruma un barības atlieku, tādēļ nevarot apgalvot, ka zirgi netika baroti un dzirdināti. Bušmeistares aizstāvis arī nepiekrita apgalvojumam, ka viņa aizstāvamās nežēlīgās rīcības rezultātā zirgi zaudējuši spēju vairoties.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mērķis, ierodoties pārbaudē, ir pārliecināties, vai dzīvnieku turētājs ievēro dzīvnieku labturības un citas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ja tās nav ievērotas, PVD uzsāk lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, nosaka termiņu, kurā pārkāpumi jānovērš un, ja tas nav izdarīts, piemēro naudas sodu, portālam "Delfi" saka PVD pārstāve Ilze Meistare.

Ja cilvēka darbības rezultātā ir cietuši dzīvnieki, PVD var pieņemt lēmumu par dzīvnieku izņemšanu.

Taču, ja PVD pārbaudē konstatē, ka cilvēka darbības rezultātā dzīvnieki ir gājuši bojā, dienests var vērsties Valsts policijā, lūdzot izvērtēt, vai notikušajā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un uzsākams kriminālprocess. Tas, vai uzsākt kriminālprocesu, ir policijas kompetencē.

Viņa kā piemērus min divus gadījumus – Stalbes un Liepas pagastā, kur šī atšķirība ir acīmredzama – vienā gadījumā dzīvnieki ir gājuši bojā, bet otrā nē, tādēļ arī PVD rīcība ir bijusi atšķirīga. Saistībā ar situāciju Stalbes pagastā piemērots administratīvais sods, bet saistībā ar govju bojāeju Liepas pagastā policija sākusi kriminālprocesu.

Iepriekš jau vēstīts, ka likumā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī par to turēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts reāls cietumsods līdz pat pieciem gadiem, tomēr pārsvarā likumpārkāpēji tiek sodīti ar piespiedu darbu.