Augstākā tiesa (AT) Rīcības sēdēs šā gada janvāra sākumā un pērnā gada decembra nogalē atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedības un pārskatīt spriedumus bijušās Valsts kancelejas (VK) direktores Elitas Dreimanes, tagad kompānijas "Latvijas Gāze" valdes padomnieces juridiskajos jautājumos un kādreizējā VK jurista Ivara Mēkona strīdos ar advokātu Romualdu Vonsoviču par nomelnošanu.
Jau vēstīts, ka tiesa iepriekš noraidīja gan Dreimanes, gan Mēkona prasības. Dreimane Vonsoviču iesūdzēja tiesā par viņas goda un cieņas aizskaršanu par apmelojumiem, kas pausti vēstulē bijušajai premjerei Laimdotai Straujumai (V). Savukārt Mēkons bija lūdzis tiesu uzlikt par pienākumu atsaukt advokāta vēstuli par Dreimanes rīcību.
Abi prasītāji vērsās AT, lūdzot ierosināt kasācijas tiesvedību. Kā izriet no šā gada 6. janvāra lēmuma, Dreimanes pieteikums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu noraidīts, jo, lai gan sūdzība formāli atbilst noteiktajiem kritērijiem, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Tāda pati argumentācija AT bijusi pērnā gada 23. decembra lēmumam Mēkona sūdzības lietā.
AT lēmumi nav pārsūdzami.
Jau vēstīts, ka, vēršoties tiesā, Dreimane uzsvēra, ka jebkuri apgalvojumi par amatpersonām ir vērtējami nopietni, tādēļ šādus apgalvojumus izteikušai personai ir jāuzņemas atbildība par saviem izteikumiem.
"Tāpēc Vonsoviča iesniegumu (..) esmu pārsūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar lūgumu veikt pārbaudi par Vonsoviča vēstulē minēto – "viņa rīcībā esošo informāciju par shēmām, kuras tiek veidotas, lai no Latvijas valsts izkrāptu būtiskas, daudzu desmitu miljonu eiro mērāmas mantiskas vērtības" – lai noskaidrotu, kādas valsts amatpersonas Vonsoviča minētajās shēmās ir iesaistītas. Tāpat pārbaudes ietvaros lūdzu izvērtēt arī paša Vonsoviča atbildību saistībā ar Krimināllikuma 315. pantā minēto iespējamo atbildību par neziņošanu", iepriekš norādīja Dreimane.
Vonsoviča iesniegumā bez jau minētajiem apgalvojumiem arī esot pausta virkne nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu attiecībā uz Dreimanes kā valsts amatpersonas profesionālo darbību, kas graujot 20 gadu ilgā darbā valsts pārvaldē gūto reputāciju, iepriekš pauda toreizējā valsts galvenā ierēdne.
Dreimane uzsvēra, ka vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu par goda un cieņas aizskārumu. "Arī par visiem nākamajiem līdzīga rakstura nepatiesu, aizskarošu ziņu iesniegumiem vai publikācijām neklusēšu un vērsīšos tiesā."
Vonsovičs prasību neatzina.
Savukārt Mēkons pieteikumā tiesai bija norādījis, ka 2015.gada 2. aprīlī Vonsovičs bija vērsies pie Ministru prezidentes Straujumas ar nepatiesas ziņas saturošu vēstuli, kurā būtiski kritizēts Dreimanes darbs. Tāpat iesniegumā advokāts "apmelojošā un pazemojošā veidā raksturo mani," norādīja Mēkons. Viņš pauda uzskatu, ka vēstulē minētais būtiski pārsniedz pieņemamo un sagaidāmo valsts amatpersonas kritiku, kā arī tieši skar Mēkona personiskās īpašības, profesionalitāti, lojalitāti, kā arī reputāciju.
Gan vēstules noformējums, gan stils, izvēlētie vārdi un izteicieni, prasības autora skatījumā, izvēlēts, lai " radītu "objektīvu paļaušanos", ka vēstulē minētais ir nevis viedoklis vai pieņēmums, bet gan konkrēti izvērtēti un pārbaudīti fakti".
Tāpat Mēkons pauda uzskatu, ka Vonsoviča vēstules nosaukums bijis "klaji tendenciozs", jo vēstījis, ka rakstīts "Par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E.Dreimanes darbībām", turklāt ņemot vērā, ka vēstules autors ir zvērināts advokāts, tur minētais var tikt uztverts kā izvērtēti fakti, nevis autora viedoklis.
Mēkons lūdza tiesu uzdot Vonsovičam atsaukt vēstuli premjerei.
Savukārt Vonsovičs paskaidrojumos tiesai norādīja, ka viņš iesniegumā izteicis savu personisko viedokli par Dreimanes darbībām, kas saistītas ar atteikšanos ierasties uz pārrunām Satversmes aizsardzības birojā, kā arī informējis premjeri par savām bažām, kas attiecas uz Dreimanes publiskajiem paziņojumiem attiecībā uz speciālo atļauju piešķiršanas valsts noslēpumam regulējumu.
Informāciju par to Vonsovičs esot ieguvis no plašsaziņas līdzekļiem. Viņš arī paskaidrojumos tiesai argumentējis savu nostāju un to, kāpēc vēstulē paustais pamatā attiecībā uz Dreimanes, kā arī viņas un VK jurista darba attiecību vērtējumu, neaizskar Mēkona godu un cieņu.
Iepriekšējās tiesu instances gan no Dreimanes, gan Mēkona piedzina 1210 eiro – ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
Jau vēstīts, ka Vonsovičs vērsās tiesā pret Valsts kanceleju par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku saistībā ar viņa iesnieguma Ministru prezidentei Straujumai (V) nopludināšanu. Vēlāk gan VK un Vonsovičs panāca izlīgumu šīs administratīvās tiesvedības ietvaros.
Savukārt Dreimane VK vadītājas amatu zaudēja pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam.
Viņa ieguva amatu "Latvijas Gāzē", ko vada kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
