Melu tests: cik patiesi ir argumenti par RPIVA reorganizāciju  (95)

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojuma par RPIVA reorganizēšanu, pievienojot augstskolu LU, abas puses iesaistījušās asā viedokļu apmaiņā. RPIVA ministrijai pārmet augstskolas nomelnošanu un argumentu trūkumu, rektorei Dainai Voitai ministrijas rīcību nosaucot par "šausmīgu". Tikmēr ministrija aicināja RPIVA uz pārrunām (kuras augstskola tomēr neapmeklēja) un solīja, ka no reorganizācijas ieguvēji būs visi – gan studējošie, gan mācībspēki, gan pašvaldības.

Pa vidu saukļiem un solījumiem pavīdējuši arī argumenti, kas pamato vai noraida reorganizācijas nepieciešamību. Portāls "Delfi" pārbaudījis vairākus no tiem.

Šo argumentu par labu reorganizācijai izmantojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM): "Tās [konsolidācijas] mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju."

Eiropas Komisijas (EK) pētījumā EUMIDA 29 Eiropas valstīs 2008. gadā uzskaitītas 850 universitātes, kas nodarbojas ar pētniecību un kurās studenti var iegūt doktora grādu.

Savukārt pērnā gada vidū EK publicētais Eiropas terciārās izglītības reģistra (ETER) ziņojums liecina, ka 2013. gadā 31 Eiropas valstī darbojās aptuveni 3000 augstākās izglītības iestādes, kurās mācījās ap 20 miljoniem studentu. Savukārt 1083 universitātēs, kurās iespējams iegūt doktora grādu, mācās 15,6 miljoni studentu. Līdz ar to no 2008. līdz 2012. gadam universitāšu skaits Eiropā ir audzis, nevis mazinājies.

ETER ziņojumā gan norādīts, ka šajā laika posmā atvērta 31 jauna augstākās izglītības iestāde, bet 38 iestādes aizvērtas. Likvidētās augstskolas vairumā gadījumu bijušas privātas un nav saņēmušas valsts akreditāciju. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka augstskolu apvienošanās novērojama biežāk nekā to šķelšanās.

Taču EK datos nav informācijas par pēdējiem trim gadiem. Šādus datus iespējams gūt, aplūkojot konkrētas valstis. Piemēram, izglītības jomā bieži slavētajā Somijā tagad darbojas 39 augstākās izglītības iestādes. 2012. gadā tādas bija 42, bet 2008. gadā – 49, liecina EK pētījumu dati. Latvijā tikmēr ir 56 augstākās izglītības iestādes (30 augstskolas, tostarp sešas universitātes un 26 koledžas), bet iedzīvotāju skaits ir teju trīs reizes mazāks nekā Somijā. Latvijas rādītāji gan īpaši neizceļas uz kopējā Eiropas valstu fona, kur vairums mazo valstu nelielā skaitā augstskolu izglīto nelielu skaitu studentu.

Bagātīgais skolu skaits Latvijā gan nav ļāvis iegūt izglītotāku sabiedrību. "Eurostat" dati par 2015. gadu liecina, ka terciārā (pēcvidusskolas) izglītība 30–34 gadu vecumā ir 41,3% Latvijas iedzīvotāju. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur kopumā 38,7% iedzīvotājiem ir augstākā izglītība, tomēr tas ir zemāks par jau pieminētās Somijas rādītājiem, kā arī atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Kopš 2008. gada Latvijā vērojams spējš pamatstudijās uzņemto studentu skaita kritums – no 34 202 studentiem 2007./2008. mācību gadā līdz 22 073 studentiem 2015./2016. mācību gadā, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību Latvijā 2015. gadā. Savukārt augstskolu un koledžu skaits nav krasi mainījies.

Līdz ar to IZM arguments, ka Eiropā aktuāla augstākās izglītības iestāžu konsolidācija, ir pamatots. Par to liecina atziņas EK ziņojumos. Lai gan studijas uzsākošo cilvēku skaits Latvijā turpina sarukt, bet augstākās izglītības iestāžu skaits paliek nemainīgs, šī situācija nav krasi atšķirīga no vairuma citu Eiropas Savienības mazo valstu.

"Būdama pēc studentu skaita trešā lielākā IZM finansētā augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļus, nekā citas augstskolas." Šādu argumentu pret reorganizāciju izmanto pati augstskola.

Valsts finansē kopumā 17 augstskolas, tostarp RPIVA. Taču pēc studējošo skaita tā ir piektā, nevis trešā lielākā valsts finansētā augstskola, krietni atpaliekot no 2015. gadā lielāko augstskolu trijotni noslēdzošās Rīgas Stradiņa universitātes.

RPIVA ir otrā lielākā augstskola pēc studējošo skaita nepilna laika studiju programmās, taču neviens no 2392 neklātienes studentiem 2015. gadā nemācījās par valsts līdzekļiem.

Tikmēr pedagoģiju RPIVA 2015. gadā apguva lielākais skaits studentu starp visām valsts finansētajām augstskolām – 955. Latvijas Universitātē tikmēr mācījās 390 topošie skolotāji, Daugavpils Universitātē – 179, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – 145, Liepājas Universitātē – 136, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē – 49 pedagogi.

Savukārt pēc saņemtā valsts dotācijas apmēra RPIVA 2015. gadā ierindojās 12. vietā no 16 IZM apzinātajām augstskolām, saņemot 1,2 miljonus eiro lielu dotāciju.

Jāatzīmē, ka par gaidāmās reorganizācijas iemeslu IZM min skolotāju pārprodukciju. Tāpēc vērts aplūkot arī valsts finansējumu studiju programmām, kurās sagatavo jaunos skolotājus. 2015. gadā astoņas valsts augstskolas piedāvāja apgūt ar pedagoģiju saistītus studiju priekšmetus, kopumā uzņemot 1879 studentus, liecina IZM pārskats par studiju programmām Latvijas augstskolās. 1235 no studējošajiem bija iespēja mācīties par valsts līdzekļiem. Visvairāk budžeta vietu piešķirtas bija RPIVA – 422.

Šogad valsts pedagoģijas studentiem nodrošina 1427 budžeta vietas. Vislielākais finansējums – 953 tūkstoši eiro – un attiecīgi budžeta vietu skaits arī 2017. gadā nodrošināts RPIVA, liecina IZM dati.

Līdz ar to RPIVA pēc studējošo skaita nav trešā lielākā valsts augstskola, bet taisnība, ka tā "patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļus, nekā citas augstskolas". Tomēr RPIVA ir lielākais pedagoģiju apgūstošo studentu skaits, un šim mērķim augstskola saņem vislielāko valsts dotāciju. Turklāt 2015./2016. mācību gadā 81% studentu RPIVA mācības uzsāka tieši pedagoģijas fakultātē, liecina augstskolas gada pārskatos atrodamā informācija.

"Studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē." Tā, mierinot RPIVA studentus, par labu reorganizācijai apgalvoja IZM.

RPIVA piedāvā sešas profesionālā bakalaura studiju programmas: "Deju un ritmikas skolotājs", "Mūzikas skolotājs", "Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā", "Sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu skolotājs" (programma notiek tālmācībā, sadarbībā ar Liepājas Universitāti), "Skolotājs" ar apakšprogrammu "Pirmsskolas izglītības skolotājs" vai "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". Tāpat RPIVA piedāvā apgūt pirmā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu "Pirmsskolas izglītības skolotājs", kā arī vairākas maģistra līmeņa programmas, otrā līmeņa profesionālās programmas, un vienu studiju programmu doktorantūrā.

Vispopulārākās pedagoģijas fakultātes studiju programmas ir divos gados apgūstamā "Pirmsskolas izglītības skolotāja" pirmā līmeņa profesionālā programma, kā arī bakalaura studiju programma "Skolotājs" ar apakšprogrammu "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". Tajās studijas ik gadu uzsāk ap 200 topošo pedagogu, liecina informācija RPIVA publiskajos gada pārskatos.

Latvijas Universitātes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pamatstudiju līmenī nosegts ir vairums RPIVA piedāvāto studiju virzienu, tostarp pati populārākā pirmā līmeņa studiju programma "Pirmsskolas izglītības skolotājs". Savukārt bakalaura programmu "Skolotājs" LU piedāvā savienot ar astoņiem dažādiem mācību priekšmetiem vai trim pamatkvalifikācijām – "Pirmsskolas skolotājs", "Sākumskolas skolotājs" vai "Speciālās izglītības skolotājs/skolotājs logopēds".

"Mūzikas skolotāja" izglītību iespējams apgūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Lai gan LU "Sporta skolotāja" apakškvalifikācijā iekļauts arī kurss ritmikā, tomēr līdz šim nav izskanējusi informācija par to, kur turpmāk RPIVA studenti apgūs programmu "Deju un ritmikas skolotājs" (šādu programmu īsteno Liepājas Universitāte). IZM gan norādījusi, ka sporta un speciālās izglītības skolotājus sagatavos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.

Līdz ar to IZM arguments, ka visi RPIVA piedāvātie studiju virzieni pārklājas ar LU un citu augstskolu piedāvājumu, atbilst patiesībai, taču izņēmums ir "Deju un ritmikas skolotāja" kvalifikācija, kuru specializēti apgūt citas Rīgas augstskolas pagaidām nepiedāvā.

RPIVA Studiju attīstības un organizācijas daļas vadītājas vietniece Anda Būdniece portālam "Delfi" neprecizēja aptaujas metodoloģiju, vien piebilstot, ka dati ir par visu pedagoģijas studiju programmu absolventiem. RPIVA sniegtie dati liecina, ka 2014. gadā pedagoga izglītību augstskolā ieguvuši 448 studenti, 2015. gadā – 486, bet 2016. gadā – 530. Savukārt šajos trijos gados savā specialitātē strādājošo absolventu skaits svārstās no 90% līdz 91%.

Tātad, ja pēdējos trīs gadus RPIVA vidēji izmāca 488 jaunos skolotājus, darbu pēc tam atrod 440 no viņiem. Tas ir krietni vairāk nekā IZM apkopotie dati, ka darbu skolās ik gadu uzsāk 350–400 jaunie pedagogi. Jāpiebilst, ka IZM datos neiekļauj pedagogus, kas sāk strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs.

Turklāt jāatgādina, ka RPIVA nav vienīgā augstskola, kur mācās jaunie skolotāji. Tādas ir vēl piecas valsts augstskolas, un katru gadu Latvija iegūst aptuveni 1000 jauno speciālistu – trīs reizes vairāk par nepieciešamo.

Portāls "Delfi" painteresējās par līdzīgām aptaujām arī citās universitātēs. Piemēram, Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne Ilze Miķelsone norādīja, ka liela daļa universitātes absolventu strādā profesijā: "Ja mēs atceramies, ka arī logopēdi un pirmsskolas izglītības iestāžu speciālisti ir pedagogi, tad šo specialitāšu absolventi tikpat kā 100% paliek profesijā."

Savukārt Liepājas Universitātes rektore Dace Markus, kura pirms tam par rektori strādājusi arī RPIVA un parakstījusies zem iepriekš pieminētā 2014. gada pārskata, portālam "Delfi" stāsta: "Tas, kā tiek uzskaitīti profesijā strādājošie absolventi, noteikti nesakrīt ar reālo situāciju, jo studenti, it sevišķi pedagogi, lielākoties sāk strādāt specialitātē nevis pēc absolvēšanas, bet jau pēc pirmās pozitīvās pedagoģiskās prakses, kur viņus patur darbā izglītības iestāde. Turklāt daudzi jau strādā profesijā pirms studiju uzsākšanas. Liepājas Universitātes pedagoģijas absolventi strādā profesijā 89–100% gadījumu, atkarībā no specialitātes."

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola aplēsusi, ka laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam 73% no visiem pedagoģijas fakultātes absolventiem strādā savā nozarē.

IZM gan neuzskaita datus par to, cik liela daļa no aptuveni 30 000 vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir RPIVA absolventi. Lai to noskaidrotu, ir jāaptaujā visas 773 vispārējās izglītības skolas. Tomēr, visticamāk, RPIVA aptaujas, kur 90% pedagoģijas fakultātes absolventu apliecina, ka strādā savā profesijā, ir nepatiesi.