Prezidenta kanceleja turpina meklēt iespēju automātiski piešķirt pilsonību bērniem  (55)

"Sabiedrībā būtu nepieciešama diskusija par to, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas būtu laiks pārstāt radīt neesošās valsts pilsoņus, jo nepilsoņu statuss pēc būtības ir bijušās Padomju Savienības pilsoņi. Tāpēc šobrīd notiek darbs pie konkrētas likumdošanas iniciatīvas izstrādes, kas tad tiks nodota tālāk parlamentam apspriešanai," raidījumam teica Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis.

Tā kā parlamentā pret šo ideju kategoriski iestājusies Nacionālā apvienība un skaidru nostāju nepauž arī pārējie koalīcijas partneri, Rīgas pilī tiek meklēta juridiska iespēja šādu normu ieviest, neatverot Pilsonības likumu, kas politiķu vidū tiek uztverts kā "Pandoras lāde".

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, kura strādāja pie 2013.gada Pilsonības likuma grozījumiem, uzskata – neatverot likumu, šādus grozījumus nav iespējams veikt. Savukārt atvērt šo likumu nav politiski tālredzīgi.

Viņa atceras, ka iepriekšējā reizē tika iesniegti visdažādākie priekšlikumi, sākot ar "nulles variantu" un beidzot ar pilsonības nepiešķiršanu nevienam.

Čepānes pārstāvētais "4. maija Deklarācijas klubs", kas apvieno par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušos Augstākās padomes deputātus, nākusi klajā ar aicinājumu Valsts prezidentam nevirzīt šādu iniciatīvu.

Ja tik tiešām ir vēlme saliedēt sabiedrību, prezidenta komisijai būtu jādomā par pavisam citiem jautājumiem, uzskata organizācijas valdes locekle Velta Čebotarenoka. Pēc viņas vārdiem, ir skumji, ka puse krievu skolu vidusskolēnu paceļ rokas, ka viņu nesaprot. "Kas notiek 9. maijā pie otrreizējai okupācijai veltītā pieminekļa? Tur ir gan skolotāji, gan viņu audzēkņi. Lūk, par ko šai komisijai būtu jādomā," viņa norāda.

Tomēr ne visi par neatkarību balsojušie Augstākās padomes deputāti tai piekrīt. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš raidījumam saka: "It sevišķi, ja ir runa par bērnu, kas tikko nācis pasaulē, tad mēs viņu uzreiz uztveram kā potenciālo draudu Latvijas sabiedrībai. Es tam negribētu piekrist."

Tomēr Endziņš uzskata, ka apiet Pilsonības likuma atvēršanu ir grūti. Iespēju pavērtu vēršanās Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normu, ka vienam no jaundzimušā vecākiem jāpauž griba, lai bērns kļūtu par Latvijas pilsoni.

Tikmēr zvērināts advokāts Edgars Pastars uzskata, ka pastāv iespēja Pilsonības likumu neatvērt, proti, ierakstot likumā, kas regulē nepilsoņu statusu, ka no noteikta datuma šāds statuss vairs netiek piešķirts.