Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) marta beigās valdībā iesniegs priekšlikumu par novadu teritoriālo dalījumu ap 29 nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, pirmdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Viņš atzīst, ka sarunas ar pašvaldībām par šo piedāvājumu bijušas dažādas, jo pašvaldības ir ļoti atšķirīgas. "Mazākajā novadā ir ap 1000 iedzīvotāju, lielākajā – 40 000 iedzīvotāju. Lielās pilsētas ir par to, ka ir jābūt lielākām pašvaldībām. Mazākos novadus uztrauc to nākotne. Mēs nerunājam par to, ka kādam kaut ko varētu atņemt, bet par to, kādi būtu kompensējošie mehānismi, lai iedzīvotāji visā valstī saņemtu vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus," skaidro ministrs.
Sadarbības teritoriju centri noteikti atbilstoši pamatnostādnēm – tie ir nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centri.
Pierīga kartē ir iezīmēta kopā ar Rīgu, un Gerhards skaidro, ka Jūrmala nav nodalīta, jo tai ir cieša sadarbība ar Rīgu un tā ir Rīgas un Pierīgas sadarbības teritorijā. "Pierīgas pašvaldības ir pietiekami stabilas, finansiāli nodrošinātas un ar lielu kapacitāti, tas spēj piesaistīt sev speciālistus, organizēt savu darbu visaugstākajā kvalitātē. Nekādu pašvaldību pārveidošanu mēs te nepiedāvājam, bet gan aicinām veidot sadarbību ar Rīgu," viņš min, uzsverot – ja Saeima atbalstīs jauno kartību, pašvaldībām būs jāsēž pie viena galda.
Saskaņā ar piedāvājumu, piemēram, Apes novads ir nevis pie Alūksnes, bet Smiltenes novada. Ministrs atzīst, ka diskusijās iezīmējās vairāki punkti, kuros vietējo viedoklis atšķīrās no VARAM piedāvājuma. "Līgatnes novads uzskata, ka tam ir jābūt pie Cēsīm, lai gan Sigulda būtu tuvāk, Aglona gribēja pie Preiļiem, Pļaviņas – pie Jēkabpils, Skrunda – nevis pie Saldus, bet Kuldīgas," viņš klāsta.
Diskusiju par jauno novadu teritoriālo dalījumu plānots sākt priekšvēlēšanu laikā. Atbildot uz jautājumu, vai šis ir īstais brīdis, Gerhards atzīst: "Mums jau vienmēr ir vēlēšanas. Pēc tam būs Saeimas vēlēšanas. Te nav nekā jauna, tā ir diskusija, kas sākās 90. gadu sākumā. Mēs nerunājam par to, ka kādam kaut ko atņems. Te nebūs nekādas revolūcijas un satricinājumu vai mantas pārdales, jo viss jau ir sadalīts. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka uz šīm un, iespējams, arī nākamajām vēlēšanām ies tās pašas pašvaldības ar tiem pašiem cilvēkiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
