Pēc Lielvārdes novada pašvaldības sūdzības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu tā dēvētajā vekseļa lietā, Ģenerālprokuratūra uzdevusi KNAB veikt papildus pārbaudi, portālu "Delfi" informēja Lielvārdes novada pašvaldības pārstāve Maruta Ruskule.
Jau vēstīts, ka 2015.gada decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš ("Vidzemes partija") Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības un nolēma tiesībsargājošajām iestādēm lūgt izvērtēt bijušā domes priekšsēdētāja rīcību. Savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata. Vēlāk pašvaldība vērsās tiesā, lai panāktu vekseļa atzīšanu par spēkā neesošu.
Pašvaldība 2015. gada 7. decembrī vērsās KNAB un Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt agrākā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Āboliņa rīcības tiesiskumu. Pēc gandrīz gadu ilgušas resoriskās pārbaudes pašvaldība saņēma KNAB lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
"Aizvadītā 2016. gada novembrī saņemtajā lēmumā no KNAB Izmeklēšanas nodaļas teikts, ka Āboliņa rīcība norāda uz to, ka viņš, iespējams, rīkojies neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, taču, vērtējot to no krimināltiesiskā viedokļa, nav iegūtas ziņas, ka šie pārkāpumi izdarīti ar tiešu nodomu un ka persona apzinājusies savas darbības kaitīgumu. Tādēļ pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu. Tāpat minēts, ka nav konstatējams būtisks kaitējums valsts varai un pārvaldības kārtībai," atzīmē Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis.
"Tajā pašā laikā Lielvārdes novada pašvaldībai radīti vairākus tūkstošus eiro lieli zaudējumi veikto pārbaužu dēļ, kas bija nepieciešamas, lai pašvaldība un valsts iestādes gūtu pārliecību par Āboliņa parakstīto dokumentu iespējamo ietekmi uz pašvaldības finansēm nākotnē. Tāpat gandrīz gadu nevarējām saņemt galvojumus pašvaldības teritorijā realizējamiem projektiem, kā rezultātā radās jauni zaudējumi, kā apjoms lēšams vairākos desmitos tūkstošos eiro. Uzskatu, ka šajā gadījumā būtu absurdi teikt, ka nav nodarīti būtiski kaitējumi," norāda Balodis.
Pašvaldība KNAB lēmumu Ģenerālprokuratūrā pārsūdzēja 2016. gada 9.decembrī. 2017. gada 10. janvārī pašvaldībā saņemta informācija no Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas, ka KNAB atteikums uzsākt kriminālprocesu pieņemts nepārbaudot visus apstākļus, kam ir būtiska nozīme un kas var ietekmēt pārsūdzētā lēmuma pamatotību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzdots KNAB veikt papildus pārbaudi.