Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA "Rīgas nami" uzsācis Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkas apsekošanu un cer izstrādāt drūpošās fasādes restaurācijas projektu, portālu "Delfi" informēja "Rīgas namu" pārstāvis Edgars Arnītis.
Jau vēstīts, ka no "Baltā nama" krītošo apmetumu pamanīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš, kurš ar fotogrāfijām dalījās sociālajā vietnē "Facebook", sakot, ka tikai tā viņš var tikt sadzirdēts. Liepiņš fotogrāfijas esot nosūtījis LNOB kapitāldaļu turētājam Kultūras ministrijai (KM) un ministrei Dacei Melbārdei (NA), ēkas īpašniekam – Rīgas domei, kā arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un viņa vietniekam Andrim Amerikam (GKR).
Arnītis apstiprināja, ka "Rīgas nami" trešdien saņēmuši Liepiņa sūtītās fotogrāfijas, taču par operas fasādes kritisko stāvokli uzzinājuši vēl dienu iepriekš, kad LNOB pārstāvji sapulcē tikušies ar "Rīgas namiem".
Arnītis portālam "Delfi" uzsvēra, ka līdz 17. janvārim par "Baltā nama" kritisko stāvokli "Rīgas namiem" nekas nebija zināms, bet uzņēmuma pārstāvji ir priecīgi, ka no drūpošā apmetuma un krītošajiem ķieģeļiem nav cietuši garāmgājēji.
Lai gan šogad LNOB telpu īre izmaksā par 286 598 eiro dārgāk, operas pārstāvji sarunās ar "Rīgas namiem" nav aktualizējuši fasādes renovāciju, informēja Arnītis.
2016. gadā līgumā pēc LNOB prasībām tika iestrādāts risinājums ēkas atjaunošanai, palielinot nomas maksu līdz 0.98 eiro par kvadrātmetru. "Rīgas nami" ir apņēmušies 10 gadu laikā veikt investīcijas ēkas atjaunošanā aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā.
Turklāt "Rīgas nami" drīzumā uzsāks vietas apsekošanu un pēc tam arī izstrādās fasādes restaurācijas projektu, kas ļaus aplēst renovēšanas izmaksas. Situāciju gan sarežģījot operas ēkas kultūras pieminekļa statuss, taču "Rīgas nami" sola atrast "pārdomātu situācijas risinājumu".
"Līdz ar projekta aprēķiniem, kopā ar nomnieku domāsim par nepieciešamo investīciju piesaisti. Iespējams LNOB būs jāpārskata saskaņotie investīciju plāni, lai risinātu kritiskākās nepieciešamības," klāsta Arnītis.
Savukārt Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale portālam "Delfi" apstiprināja, ka Liepiņa uzņemtās fotogrāfijas ministrija ir saņēmusi. Viņa norādīja, ka LNOB ēka ir Rīgas domes īpašumā, kurai par ēkas īri šogad piešķirts par 286 598 eiro lielāks finansējums. Ja situācija kļūs kritiska un dome neradīs risinājumu vizuālo defektu novēršanai, KM izvērtēs radošajiem procesiem paredzētā finansējuma novirzīšanu operas nama labošanai.
Pēdējā ēkas rekonstrukcija notikusi 2001. gadā, liecina operas interneta vietnē publicētais pērnā gada pavasarī veiktās tehniskās apsekošanas protokols. Atzinumā secināts, ka būvei nepieciešami dažādi uzlabojumi, tostarp fasādes remonts.
Operas ēkas fasādes renovācija tika veikta 1995. gadā pēc KM pasūtījuma un tās uzraudzībā. Vēlāk – 1999. gadā – ēku nodeva Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašumā, bet ēkas apsaimniekošanas jautājumus saglabāja LNOB pārziņā. Šobrīd ēkas Rīgā, Aspazijas bulvārī 3, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu regulē līgums starp LNOB un "Rīgas namiem", kas paredz LNOB atbildību par ēkas ekspluatāciju, avārijas situāciju likvidēšanu, investīcijām ikgadējos restaurācijas darbos un "Rīgas namu" kā iznomātāja informēšanu par avārijas situācijām un nepieciešamajiem darbiem.
Nacionālās operas ēku uzbūvēja 1863. gadā.