Kam dārgāks, kam augstāks – Baltijas valstis ceļ žogus gar Krieviju  (390)

Ar paziņojumu par žoga būvēšanu uz Kaļiņingradas apgabala robežas Lietuva šonedēļ pievienojās Latvijai un Igaunijai, kuras jau iepriekš apņēmušās nocietināt robežu ar Krieviju. Kad būvdarbi beigsies, uz Baltijas un Krievijas robežas sliesies kopumā 853 kilometrus garš žogs. Visdārgāk tas izmaksās Igaunijā, bet vislētāk – Latvijā.

Pagājušajā gadā Latvijā uzslēja pirmos kilometrus no kopumā 92 plānotajiem. Ja viss ritēs pēc plāna, 2,7 metrus augsto un dzeloņdrātīm klāto žogu būvēt pabeigs līdz 2019. gadam, kopumā iztērējot 17 miljonus eiro.

Būvnieki aplēsuši, ka žogu var uzsliet kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas–Krievijas robežas. Pārējos posmos nevēlamus robežpārkāpējus kavēt līdz dabas radītie šķēršļi, piemēram, purvi.

Lai gan žoga nepieciešamību Latvijā var pamatot ar pēdējos divos gados nemainīgi augsto uz "zaļās" robežas aizturēto nelegālo imigrantu skaitu, kuru vairākums robežu šķērso no Krievijas puses, Iekšlietu ministrijā žogam piešķir arī simbolisku nozīmi. Ministrija iepriekš skaidrojusi, ka runa nav par žogu vien, bet gan par Latvijas ārējās robežas stiprināšanu, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Līdzīgs vēstījums slēpjas arī Lietuvas žoga idejā. Tas ir signāls gan Krievijai, gan Eiroatlantiskajai kopienai, gan pašai Lietuvas sabiedrībai, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Viņaprāt, 135 kilometrus garās sētas būvniecības simboliskums ir pat lielāks par praktiskumu – sētai ir maza militārā nozīme, tā nepaglābs no militāra konflikta, savukārt Kaļiņingradas anklāvs ir tālu no bēgļu plūšanas ceļiem.

"Ja mēs skatāmies detaļas par pašu sienu, tad ir ļoti lielas jautājuma zīmes par tās praktisko vērtību," komentē Sprūds, norādot, ka žoga galvenā funkcija ir dot signālu, ka Lietuva savā nostājā paliek stingra pret Krieviju, un būs gatava sevi aizstāvēt jebkādā situācijā.

Paziņojumi par žoga būvniecību izpelnījušies Krievijas amatpersonu smīkņāšanu un aizkaitinājumu. Krievijas parlamenta augšpalātas ārpolitikas komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs satraucās, ka Igaunijas lēmums līdz 2018. gadam sākt 108 kilometrus garas sētas būvniecību nozīmē Latvijas ziemeļu kaimiņa centienus Krieviju pasniegt kā draudu Eiropai un ieteica Tallinai par projektam paredzēto 71 miljonu eiro atrisināt ekonomikas problēmas valstī. Viņa redzējumam piebalsoja arī Kremļa deputāte Irina Jarovaja, iesakot par žogu samaksāt divreiz vairāk un uzcelt to divreiz augstāku – lai neviens nepārlec pāri.

Savukārt Kaļiņingradas mērs Antons Alikhanovs jokojoties apsolīja piegādāt ķieģeļus, lai atvieglotu žoga būvēšanu pie Lietuvas robežas ar Kaļiņingradas apgabalu. Lietuvas Iekšlietu ministrs Eimutis Misjuns norādīja, ka sētas funkcija ir ne tikai novērst kontrabandistu un nelegālo robežpārkāpēju iekļūšanu valstī, bet arī kalpot par zīmi tam, ka Lietuva kaimiņvalsti vērtē kā agresoru.

"Apgriežot stāstu otrādi, proti, ja kāds žogu vai sienu būvētu ar mums, tas nozīmē to, ka mums neuzticas. Protams, ka otra puse to var uztvert kā sevis pataisīšanu par ienaidnieku un pēc tam sarunas vest būs grūti. Tā kā šis ir žests, kam ir zināmas diplomātiskās sekas," skaidro Sprūds.

Viņš norāda, ka piezīmēm par Igauniju iemesls bijis nenoslēgtais robežlīgums ar Krieviju. Tāpēc būvniecības sākšana pirms līguma jautājuma atrisināšanas varēja Krievijai radīt jautājumus. Savukārt ideja par ķieģeļu piegādi izskanējusi, jo Lietuvas un Krievijas attiecības Eiropā ierindojamas stingro nostāju kategorijas augšgalā, tāpēc uz šo attiecību rēķina var paironizēt, stāsta Sprūds.

Plānots, ka Latvija žogu būvēs arī uz robežas ar Baltkrieviju. Interesanti, ka Minska centienos nostiprināt robežu neko sliktu nesaredz, intervijā radio "Sputņik Belarus" iepriekš apliecināja Baltkrievijas Valsts robežsardzes komitejas preses sekretārs Aleksandrs Tiščenko. Žogu 100 kilometru garā posmā uz robežas ar Baltkrieviju ir uzcēlusi arī Lietuva.

Jautāts, vai vēstījums, kuru žoga būvniecība nodod Krievijai, nepārklājas ar jūnijā gaidāmo 1000 karavīru lielā NATO karaspēka dislocēšanu Baltijā un Polijā, Sprūds portālam "Delfi" atbild, ka, lai gan signāls ir kopīgs, funkcijas ir dažādas.

"NATO klātbūtne šeit vienā vārdā ir nosaucama par atturēšanu. Tas nozīmē, ka svešas valsts karaspēka ienākšanu uzskata par uzbrukumu visai NATO aliansei un tiek iedarbināts piektais pants," skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Sprūds, norādot, ka karaspēka dislocēšanā uzsvars likts nevis uz NATO fizisko klātbūtni vai aizsardzības spējām, bet gan uz acīmredzamu politisko alianses atbalstu.

Taču žoga būvniecība uz Kaļiņingradas robežas dod arī signālu Krievijai, ka tā dēvētā Suvalku plaisa tiks sargāta visiem spēkiem, akcentē Sprūds. Viņš atgādina, ka tā ir viena no Baltijas aizsardzības ievainojamākajām vietām. Proti, starp Baltkrieviju un Kaļiņingradu ir vien ap 70 kilometriem garš koridors. Taču, iedomājoties sliktāko scenāriju, kad būs nepieciešama fiziska Baltijas aizsargāšana, vienlaikus ar Zviedrijas piegādāto palīdzību pa jūru, vitāli svarīga būs arī resursu piegāde no Polijas, kuru bez Suvalku savienojuma nevarēs īstenot.

"Tāpēc žoga būvniecība dod signālu – jūs būvējat infrastruktūru Baltkrievijā un pastiprināt klātbūtni Kaļiņingradā, tāpēc mēs pastiprināsim NATO spēku klātbūtni Lietuvā un uzbūvējam žogu uz Kaļiņingradas robežas. Tas ir signāls, ka šo koridoru mēs sargāsim visiem iespējamiem līdzekļiem," stāsta Sprūds.

Vēstīts, ka militāro mācību "Zapad 2017" ietvaros Krievija uz Baltkrieviju šogad pārvedīs 80 reizes vairāk karavīru un militārās tehnikas nekā pērn. Tehnikas transportēšanai šogad Krievijas Aizsardzības ministrijai vajadzēs 4126 dzelzceļa vagonus. Pērn bija nepieciešami 50 vagoni, bet 2015. gadā – 125. "Zapad 2009" un "Zapad 2013" mācībās Krievija izspēlēja Kaļiņingradas apgabala "atbloķēšanu", kas faktiski nozīmēja Lietuvas dienvidu daļas okupāciju.