Vēstīts, ka Džallo pirms pusotra gada ieradās Latvijā pēc paša izteiktas vēlmes izmēģināt spēkus Latvijas futbola virslīgas klubā "Metta"/"Latvijas Universitāte". Komanda no Džallo pakalpojumiem atteikusies, jo jaunieša līmenis izrādījies nepietiekams, taču puisis nav vēlējies pamest Latviju un pazudis arī no kluba redzesloka.
Džallo lūdza piešķirt viņam bēgļa statusu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), taču lūgums atteikts, jo PMLP ieskatā Abdula ieradies Latvijā ekonomiskas motivācijas dēļ.
17 gadus vecais jaunietis Latvijā ir atradis audžuģimeni, mācās skolā, ieguvis termiņuzturēšanās atļauju un personas kodu, taču PMLP lēmums paredz – kad martā Džallo paliks 18 gadi, viņam valsts jāpamet.
Ar situāciju negrib samierināties Džallo aizbildne Estere Zemīte, kura norāda, ka puisis kļuvis par daļu no ģimenes un pārējie bērni viņu uztver par savu brāli. Ģimene kopā ar juristi meklē veidu, kā pagarināt uzturēšanās atļauju.
Džallo nevēlas atgriezties Gambijā, jo viņa māte esot bezvēsts pazudusi, savukārt no patēva viņš baidoties, skaidro raidījums. Iepriekš futbola klubam Džallo stāstījis, ka viņa patēvs esot bagāts un finansēs viņa ierašanos Latvijā. Tas bijis viens no iemesliem, kāpēc klubs izlēmis viņu uzaicināt.
Izkārtot Džallo palikšanu Latvijā cenšas Zvannieku biedrības juriste Iļana Taivane. Uzturēšanās atļauju varot pagarināt, piemēram, pamatojoties uz to, ka Džallo mācās skolā vai arī samilzušo politisko situāciju Gambijā. Taivane stāsta, ka puiša izraidīšana no Latvijas būtu nehumāna.
Savukārt PMLP pārstāve Santa Jonāte norāda, ka humānie apsvērumi saistīti ar veselības traucējumiem un fiziskām ciešanām, kas rodas pārvietošanas gadījumā.
Raidījums skaidro, ka līdz šim nav bijis gadījums, kad Latvijā dzīvo nepilngadīgs ārzemnieks, kuram atteikts patvērums, bet atrasta ģimene. Valsts institūcijām nav izstrādāts tiesiskais regulējums, bet likumos ir caurumi. Uz to norādījis arī Tiesībsargs.