Viņa norādīja, ka pēc sērgas uzliesmošanas 2014. gadā jau atkārtoti, taču neveiksmīgi vērsusies pie valsts institūcijām ar piedāvājumu izmantot pašmāju zinātnieku izstrādāto preparātu, kura efektivitāte, pēc ražotāja aplēsēm, varētu būt tuvu 100%.
"Iepriekšējo reizi ar piedāvājumu Zemkopības ministrijā vērsāmies, kad bija iepriekšējais uzliesmojums Latgalē. Toreiz saņēmām skaidrojumu, ka šāds problēmas risinājums ar zālēm Latvijai ir ekonomiski neizdevīgs. Lai neatkārtotos iepriekš minētā situācija, atklātā vēstulē vēršos pie ieinteresētām pusēm, ar piedāvājumu kādā no slimību skartajām saimniecībām, nodalīt nelielu teritoriju un vairāku dienu garumā injicēt "Larifāns" vēl nesaslimušām vai jau slimības skartām cūkām," sacīja Feldmane.
Viņa norādīja, ka atklātā vēstule šonedēļ nosūtīta zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kā arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
"No valsts puses šīs izolētās teritorijas norobežošana uz eksperimentu laiku prasītu daudzkārt mazāk līdzekļu un loģistikas, nekā masveidīga cūku iznīcināšana un utilizācija," sacīja preparāta autore.
Tikmēr PVD pārstāve Ilze Meistere atzina – ja Latvijas uzņēmumam šķiet, ka tā radītais produkts var būt efektīvs dzīvnieku infekcijas slimības ārstēšanā, tam jāvēršas Eiropas zāļu aģentūrā un jāveic visas procedūras, kas nepieciešamas, lai pierādītu zāļu efektivitāti dzīvnieku ārstēšanā, un attiecīgi to reģistrētu.
"Tiklīdz tas tiks iekļauts veterināro zāļu reģistrā, veterinārārsti to varēs izmantot dzīvnieku ārstēšanā un vakcinēšanā. PVD nedrīkst veikt eksperimentus ar dzīvniekiem, kamēr nav pierādīta produkta efektivitāte," sacīja Meistere.
"Pie mēra izpētes, tostarp vakcīnas izstrādes, Eiropas Savienībā strādā jomas vadošie zinātnieki. Diemžēl līdz šim nedz vakcīna, nedz zāles, ar ko šo slimību varētu ārstēt, pasaulē nav izstrādāti," piebilda PVD pārstāve.
Pēc atklātās vēstules nosūtīšanas, medikamenta autori esot saņēmuši uzaicinājumu tikties ar zemkopības ministru un PVD.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem, pretvīrusu preparāta izstrādātājs SIA "Larifāns" dibināta 1997. gadā Rīgā, pamatkapitāls ir 17 8080 eiro. Uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 149 922 eiro apgrozījumu un 19 545 eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 253 787 eiro apgrozījumu un 29 081 eiro peļņu 2014. gadā.
Kā ziņots, valdība 17. janvārī izsludināja ārkārtas situāciju ĀCM skartajā Krimuldas, Ādažu novadā, kur nepieciešamības gadījumā bija plānots dedzināt cūku līķus, kā arī Salaspils novadā, kur atrodas otrā ACM skartās saimniecības novietne. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā.
Tikmēr mēra skartajā saimniecībā "Rukas" likvidētas visas 5023 cūkas un to utilizācija īpašās iekārtās šonedēļ vēl turpinās Limbažos un Daugavpilī.
Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi – "Rukas" sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī – gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku.
Mežacūku populācijā sērga šogad konstatēta 66 dzīvniekiem 23 novadu 30 pagastos, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 mežacūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
