Prezidenta atrašanās ārvalstīs nevar ietekmēt viņa tiesības attiecībā uz likumu izsludināšanu, uzsver Vīķe-Freiberga  (21)

Runājot par Valsts prezidenta aizvietošanu un Satversmes 52. pantu, eksprezidente norādīja, ka pilnvaru nodošana ir viena no demokrātijas pamatfunkcijām. "Turklāt, tādi priekšstati, ka prezidents, atrodoties ārpus valsts, nav spējīgs pildīt savus pienākumus, modernajā pasaulē kļuvuši novecojuši," viņa sacīja. Eksprezidente arī norādīja, ka attiecīgajos gadījumos likumu caurskatīšanu var nodrošināt ar elektroniskās komunikācijas līdzekļiem, izmantojot arī elektronisko parakstu.

"Prezidenta atrašanās ārzemēs nevar atturēt viņa tiesības attiecībā uz likumu izsludināšanu, vai veto tiesību izmantošanu. Man šķiet, ka mūsdienās nav iemeslu, kādēļ lai to nedarītu," viņa izteicās. Eksprezidente gan aicināja aizdomāties par citiem gadījumiem, nodrošinoties, lai valstij būtu gatavs scenārijs dažādām situācijām. "Kas notiks, ja iestāsies varas vakuums? Ja prezidents vai nu tik smagi saslimst, ka nav spējīgs darboties, nomirst amatā, vai tiek atsaukts? Jābūt aizvietotājam, pēc tam zināmā dotā termiņā jānotiek vēlēšanām," viņa piebilda.

Tāpat Vīķe-Freiberga norādīja, ka jādomā būtu par gadījumiem, kā rīkoties, ja jāpieņem lēmumi dažu stundu laikā, kas notiek valsts apdraudējuma situācijā, kur Satversme runā par kara deklarēšanu, kas mūsdienās vairs nenotiek. Viņa arī sprieda, ka būtu tikai korekti noteikt, kuras funkcijas aizvietotājam nav tiesību darīt.

Saeimas priekšsēdētājas biedre, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (V), skaidrojot 52.pantu norādīja, ko tas noteic - ja valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda prezidenta vietu, ja viņš atrodas ārpus valsts robežas vai ir citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

Lībiņa-Egnere norādīja, ka tas ir lakoniski regulēts, jo noteikti tikai šie gadījumi, taču par to, cik plašas ir vietas izpildītāja tiesības un pienākumi, citos gadījumos, tai skaitā ļoti nopietnos, nav redzamas skaidras atbildes. Viņa arī norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, nav noteikts laiks, cik ilgi prezidents var nepildīt amata pienākumus un kad šādā gadījumā norisinās jaunas prezidenta vēlēšanas. Viņa atsaucās uz citu valstu piemēriem, kuros noteikti konkrēti termiņi, tostarp Igaunijas, Ungārijas, Slovākijas konstitūcijās noteiktajiem.

Viņa arī skaidroja, ka daudzas valstis noteikušas divpakāpju amatpersonu aizstāšanas secību, par piemēru minot Franciju, Somiju, Portugāli, kā arī Maltu, norādot, ka katrai valstij ir individuāla pieeja attiecībā uz kompetencēm, kuras aizvietotājs nevar veikt, bet ir arī savi ierobežojumi - atlaist parlamentu, izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas, nav tiesību atlaist valdību, valdības ministrus, iecelt jaunus, kā arī nav tiesības prasīt referendumu sarīkošanu.

Tikmēr bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (LZP) šajā jautājumā pauda viedokli, ka tieši sadarbība ir īstais vārds, kas jālieto šādos gadījumos. Turklāt, kā izteicās Emsis, prezidenta atrašanās ārpus valsts neapgrūtina pienākumu funkcijas. "Slimības gadījumā - jā, bet arī tad iespējama sadarbība, kuras ietvaros pilnvaras tiek precīzi nodotas, vai paturētas. Es tiešām neredzu tādu īstu ieganstu, kādēļ Satversmi vajadzētu atvērt šī jautājuma dēļ," viņš izteicās.

Savukārt deputāts Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka var būt gadījumi, kad ar prezidentu nav iespējams sazināties, par piemēru minot pārlidojumus uz ASV, kas prasa vairākas stundas. Tikmēr bijusī Saeimas priekšsēdētāja, tagad deputāte Solvita Āboltiņa (V) minēja, ka savas pieredzes laikā Saeimas spīkeres amatā ievērojamas problēmas nav bijušas, jo, plānojot amatpersonu grafikus, tiek mēģināts tos saskaņot tā, lai visas valsts augstākās amatpersonas nav ārpus valsts.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pauda gandarījumu, ka diskusijas dalībnieki nerunāja par to, vai prezidents ir nepieciešams, vai nav. "Ir pilnīgi vienalga ar cik balsīm ievēlēts prezidents, šī institūcija ir jāciena, jo tad cienām paši sevi un sabiedrību, kurā dzīvojam, kā arī Latvijas valsti," viņa izteicās, piebilstot, ka ir būtiski, lai par izmaiņām norisinās diskusijas un tiek ņemta vērā arī citu valstu pieredze.

Tikmēr Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps atsaucās uz Vīķes-Freibergas sacīto par rīcību ārkārtējos gadījumos. Viņš arī atgādināja par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas risina ļoti daudzas problēmas.

Sēdē gan netika izskatīts jautājums par Valsts prezidenta politisko atbildību un Valsts prezidenta izdoto rīkojumu līdzparakstīšanas prasību, to pārceļot uz nākamās sēdes darba kārtību.