Tiesa gan, pēc ziņas nopublicēšanas ar portālu "Delfi" sazinājās komisijas pārstāvji, norādot, ka atklājies, ka sēdē tomēr arī piedalījies Dzintars Zaķis (V), kurš balsojumā it kā esot atturējies, bet neesot pamanīts. Minētā pārpratuma dēļ komisija ieplānojusi nākamnedēļ balsot vēlreiz.
Jau ziņots, ka otrdien komisija vienojās par priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod masu informācijas līdzekļus – periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Kā sarunā ar portālu "Delfi" skaidro komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA), tad trešdienas sēdē priekšlikumu iesniegšanas termiņam piedāvāti divi datumi – 10. februāris un 1. jūnijs. Par 10. februāra termiņu balsoja Lolita Čigāne (V) un Laizāne, bet par 1. jūniju – Augusts Brigmanis (ZZS), Valters Dambe (ZZS) un Igors Zujevs (S).
Laizāne arī skaidroja, ka nākamās nedēļas Saeimas sēdē iespējams rosināt jaunu termiņu, taču pagaidām nav indikāciju, ka Saeima varētu atteikties no komisijas nolemtā termiņa 1. jūnijā. Laizāne solīja, ka Saeimas sēdē pati atkārtoti piedāvās 10. februāri.
Viņa arī norāda, ka, ja par termiņu izvēlētos februāri, tad likumu Saeimā būtu iespējams apstiprināt "tuvākajā laikā", proti, pirms pašvaldību vēlēšanām.
Tikmēr Zujevs sarunā ar ''Delfi" skaidro, ka, lai gan balsojis par 1. jūniju, viņš kopumā aizvien ir pret otrdien pieņemto priekšlikumu.
Atbildot uz jautājumu, vai viņam nav bažas, ka pirmsvēlēšanu periodā daudzas pašvaldības varētu savus informatīvos izdevumus uzdot par medijiem un izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, Zujevs atbildēja noliedzoši.
"Tagad pirms vēlēšanām nevajag neko mainīt. Kāpēc mēs pirms vēlēšanām visu gribam mainīt? Kāpēc to neizdarīt drusciņ vēlāk? Kā pienāk vēlēšanas, tā vēlamies mainīt visu, ko vien varam. Izskatās, ka tas kādam vienkārši ir izdevīgi," sacīja Zujevs.
Vēstīts, ka pēc otrdien pieņemtā komisijas lēmuma parlamentārieši uzsver - priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Šī priekšlikuma mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, valsts pārvaldes publisko tiesību sistēmā nodalot īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības atbilstoši.
Minētos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" komisija atbalstīja virzīšanai Saeimā uz otro lasījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
