Senkapu aplaupītāji un muzejos neredzēti dārgumi internetā: policija sodīt nevar  (96)

Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā un policijā apstiprina, ka vietnē pārdošanā manītas, iespējams, Latvijā senkapos izlaupītas senlietas. Ar internetā ieliktu ziņojumu gan vēl nepietiek, lai likumpārkāpējus notvertu.

"Liela daļa no forumā "Senlietas" tirgotajām mantām ir zilā krāsā. Tas nozīmē, ka tās bijušas saskarsmē ar līķa skābi, noņemtas no cilvēka. Es tiešām brīnos, ka nekas netiek darīts. Liekas, ka policija uz notiekošo piever acis," secina Ivars.

Par saviem novērojumiem viņš vairākkārt strīdējies ar vietnes lietotājiem un administratoriem. Ivars vairākkārt izmests no "Antik-war" un bloķēts, patlaban portālā mēdz uzturēties ar svešu lietotājvārdu. Ivars arī novērojis, ka tirgotavā senlietas pārdod un iegādājas pastāvīgie un vieslietotāji, tostarp no Polijas, Lietuvas un Zviedrijas.

"Reiz pamanīju karavīra rokassprādzi no apmēram 11. vai 12. gadsimta. Tā ir 15 centimetrus liela diametrā, aizlokāma. Ļoti īpaša. Mehānisms ir tāds, ka, to uzliekot, noņemt vairs nevar. Kalpoja, lai atvairītu ienaidnieka sitienus," stāsta Ivars. Muzejā viņš vienu tādu esot redzējis, tomēr viņam žēl, ka "Antik-war" tirgotavā pārdotā lieta aizceļojot nezināmā virzienā. Citi Latvijas iedzīvotāji savām acīm to, visticamāk, vairs neredzēs.

"Antik-war" ir atvērta tipa tirgotava. Sadaļā "Senlietas", piemēram, nule ievietota gredzena fotogrāfija. Tai pievienotais komentārs pauž, ka rotaslieta datējama ar 13. līdz 14. gadsimtu. Tātad – senlieta. Saskaņā likumu par Kultūras pieminekļu aizsardzību senlietas ir arheoloģiskajās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas lietas, kuras datējamas līdz 17. gadsimtam, to ieskaitot.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā stāsta, ka vietne "Antik-war" ir iestādes redzeslokā. Par portālā notiekošo informēta arī policija. Balstoties uz interneta vietnē gūtām ziņām, inspekcija kopā ar policiju meklē ļaunprāšus, kuri izlaupa vai tirgo senkapos zagtas mantas, stāsta Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļa vadītāja Sandra Zirne.

"Izmeklēšanas un sodīšanas process ir ilgstošs. Piedāvāt senlietu izsolē un to pārdot prasa ievērojami mazāk laika, nekā savākt materiālus apsūdzības celšanai, lai cilvēku reāli sauktu pie atbildības. Inspekcijai un policijai nav pietiekamas kapacitātes," situāciju apraksta Zirne.

Savukārt Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Māris Priednieks stāsta, ka pārbaudes process ir sarežģīts, jo no pirmā skatiena nevar pateikt, vai portālā tirgotās mantas ir nolaupītas vai iegūtas legāli un reģistrētas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. "Par tirgošanos ar nelegāli iegūtām lietām Latvijas likumdošana paredz vien administratīvo atbildību. Soda piemērošana par tirgošanos ar senlietām ir Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas kompetencē. Šobrīd tas nav Kriminālpolicijas lauciņš," norāda Priednieks.

Tomēr tuvākajā nākotnē situācija varētu mainīties. Priednieks atklāj, ka pašlaik notiek virzība, lai Latvija ratificētu Eiropas padomes konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras priekšmetu apgrozījumu. Ratificējot šo konvenciju, par nelikumīgi iegūtu kultūras pieminekļu tirdzniecību, iegādāšanos, ievešanu un izvešanu no Latvijas teritorijas varēs piemērot kriminālatbildību, stāsta Priednieks. "To, kāda tieši būs atbildība, pagaidām ir pāragri teikt, bet tas varētu paredzēt arī brīvības atņemšanu."

Gan Valsts pieminekļu inspekcijā, gan arī policijā pauž, ka pārsvarā senlietu tirgotāji nav tās pašas personas, kuras aplaupījušas senkapus. Policijā bijis gadījums, kad, aizturot pārdevējus, izdevies uziet arī senkapu vandāļus, no kuriem izņemts liels daudzums dažādu priekšmetu. To vidū arī senlietas, kādas līdz šim nav nonākušas Latvijas muzeju krājumos.

2015. gada izskaņā par līķa apgānīšanu un kultūrvēsturisko pieminekļu postīšanu piespriests reāls sods. "Kriminālizmeklēšanas pārvalde gadiem pētījusi problēmu, izstrādājusi metodiku un taktiku, kā atklāt noziegumu. Līdz tam laupītājus nav izdevies saukt pie kriminālatbildības. 2015. gadā mums pirmo reizi tas izdevās," atklāj Priednieks. Viņš piebilst, ka šis bijis pirmais šāda veida kriminālprocess, tāpēc vainīgie sodīti ar 160 stundu piespiedu darbu katram. Trīs notiesātie notverti Alsviķu pagasta Asaru senkapos.

Aizvadītajā gadā par kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu ierosināti deviņi kriminālprocesi, un policijā cer, ka vainīgie saņems bargu sodu. Saskaņā ar Krimināllikumu par kultūras pieminekļa iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņām minimālajām mēnešalgām.

Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka arī portālā "eBay" plašā klāstā piedāvā senlietas no Latvijas. Valsts policijas pārstāvis žurnālam pauda, ka portālam pieprasīts preces izņemt. Policija tādējādi arī uzzināja, ka citu Eiropas Savienības valstu Kultūras ministrijas ar portāla vadību noslēgušas līgumu, kas paredz, kādas lietas, kā un kāpēc izņemamas no tirdzniecības. Latvija šādu līgumu parakstījusi nav.

Lai sekmīgāk apkarotu senkapu izlaupītājus un nelegāli iegūtu senlietu tirgošanu, Valsts kultūras pieminekļu inspekcija pērn nāca klajā ar paziņojumu, ka jau šogad plāno pievienoties divām konvencijām – konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem, kā arī Starptautiskajai privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) konvencijai par zagtiem vai nelikumīgi ievestiem kultūras priekšmetiem, vēstīja ziņu aģentūra LETA.

Turklāt inspekcija arī darbā pieņēmusi jaunu speciālisti Kati Zilgalvi. Viņa ir vienīgā Latvijā, kura ārzemēs ieguvusi izglītību nelikumīgu mākslas un antikvariātu priekšmetu aprites apkarošanas jautājumos.

Attēlā Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas likumpārkāpējiem atsavinātās senlietas.