Ordenis Obamam un Krievijas dēmonizēšana – Saeimā spriež par ārpolitiku. Teksta tiešraides arhīvs  (181)

Ārlietu debatēm video un teksta tiešraidē varēja sekot līdzi portālā "Delfi".

Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi, iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011. gadā.

Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai, 26. janvārim, tuvākajā Saeimas sēdē.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Rinkēviča ikgadējā ziņojumā uzsvērts, ka 2016. gadā Krievija turpinājusi uz starptautiskās situācijas saasināšanu un konfliktiem vērstu ārpolitiku, tostarp tā informatīvajā telpā turpina diskreditēt Latviju.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas ārlietu dienesta paveiktais un ieplānotais vērtējams būtiskāko starptautisko notikumu kontekstā – šogad to veidojis karš Sīrijā un tā izraisītais migrācijas spiediens uz Eiropu, terorisma, neiecietības ideju un radikalizācijas radītie izaicinājumi, Krievijas pašreizējā Eiropas kontinenta drošību un stabilitāti negatīvi ietekmējošā politika un "Brexit".

Tāpat ziņojumā noteiktas Latvijas ārpolitikas prioritātes 2017. gadam – valsts ārējās drošības stiprināšana, aktīva iesaistīšanās efektīvas, vienotas un drošas ES veidošanā, stabilitātes un attīstības veicināšana ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, Latvijas uzņēmumu iespēju sekmēšana eksporta tirgos un investīciju piesaistes veicināšana, kā arī atbalsts un ciešas saites uzturēšana ar tautiešiem ārzemēs.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds RSU izplatītajā video skaidro: "Ārlietu ministra ziņojuma un gaidāmo ārpolitikas debašu uzstādījumi, kuru fokusā ir drošības un labklājības jautājumi, ir absolūti saistīti ar 2017. gada ārpolitisko realitāti un trauksmaino pasauli, kurā dzīvojam – pasauli, kurā Latvija kā maza valsts nevar atļauties būt pasīva."

"Līdz šim mums ir bijuši daudzi labi ārpolitiskās aktivitātes piemēri: 2015. gadā tā bija Latvijas prezidentūra ES Padomē, 2016. gadā iestāšanās OECD un attiecību kopšana ar Ķīnu – Rīgā vizītē ieradās Ķīnas premjers Li Kecjans, ir veicināta transporta koridoru izveide. Lai gan no vienas puses pie horizonta jau redzams 2018. gads, kad atzīmēsim sava valstiskuma simtgadi, jautājums ir par 2017. gadu un to, kādas iniciatīvas šogad varētu īstenot, parādot savu produktivitāti," norāda Sprūds.

Vairāk par ziņojumu var lasīt šeit, savukārt pašu ziņojumu var lasīt šeit.