Grigules atbilde par novembra balsojumu: ažiotāžā vainīgi mediji  (240)

Pēc sēdes nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs norādīja, ka deputāti uzklausījuši Grigules skaidrojumu un pieņēmuši zināšanai. Balsojums par kādu konkrētu lēmumu, kā skaidroja politiķis, nav bijis nepieciešams. Viņš arī norādīja, ka aizvien nav pamata Grigules izslēgšanai no partijas.

Jāpiebilst, ka Grigule nepiekrita, lai sēdē klātesoši būtu arī žurnālisti. Uz jautājumiem viņa piekrita atbildēt pēc sēdes.

"Ja par šo rezolūciju nobalso 300 deputāti, bet 450 pret vai atturas, vai tiešām tad Eiropas Parlaments ir prokrievisks?" vēl neilgi pirms sēdes slēgtās daļas deputātiem saistībā ar savu balsojumu EP vaicāja Grigule.

Jāuzsver, ka rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm "par", 179 "pret" un 208 eirodeputātiem atturoties. Balsojums notika novembrī un līdz šim Grigule atteicās to publiski skaidrot.

Pēc sēdes viņa vairākkārt vainoja žurnālistus, ka tie sacēluši nepamatotu ažiotāžu, bet publisko telpu pārvērtuši par tirgus laukumu, kurā tiek histēriski kliegts.

"Redziet, ir pāris iemesli. Viens ir tas, ka, kad visi apkārt bļauj, tad nav jēgas iet tirgus laukumā un mēģināt pierādīt savu taisnību. Tāpat arī neviens, ja dzirdēs, tad nesadzirdēs. Otrkārt, mani nedaudz pārsteidza premjera iznāciens uzreiz pēc balsojuma, un aiz cieņas pret Latvijas Zemnieku savienību, kas ir senākā partija Latvijā un ir atbalstījuši mūsu premjera kandidatūru premjera amatā, es atturējos no komentāriem pietiekami ilgi, ļaujot visiem nomierināties," tā savu izvairīšanos no komentāru sniegšanas, skaidroja politiķe.

"Kad apkārt visi skaļi kliedz, varbūt pat histēriski kliedz internetā un sociālajos tīklos, izsakās ar ne pārāk labām dažādām frāzēm, un, redzot šo noskaņojumu, kāds ir, tad labāk bišķīt pagaidīt, lai visi norimst, lai sakarsušie prāti atdziest, lai cilvēki izlasa, lai gan daži deklarāciju aizvien nav izlasījuši, tad var mierīgi runāt," sacīja EP deputāte.

Viņa arī precizēja, ka, ja rezolūcija būtu tikai par Krievijas propagandu, tad būtu balsojusi "par", taču, ņemot vērā, ka rezolūcijai bijusi arī otra daļa par teroristu organizāciju "Daesh", tad šo rezolūciju politiķe nav spējusi atbalstīt. Pēc Grigules domām rezolūcijas otrā daļa popularizējusi Islamu Eiropas Savienībā, tiesa gan, politiķe nepaskaidroja, kas dokumentā bijis Islamu popularizējošs.

Detalizētāku skaidrojumu viņa žurnālistiem aizvien atteicās sniegt, solot, ka tas būs pieejams par EP naudu sagatavotā izdevumā. Ziņots, ka iepriekš, atsakot savus komentārus portālam "Delfi", viņa solīja, ka skaidrojums būšot pieejams kādā "ekskluzīvā" publikācijā.

Ziņots, ka EP deputāte Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (S) un Tatjanu Ždanoku nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) minējis, ka Griguli varētu izslēgt no partijas, taču vēlāk noskaidrojās, ka tam nav atbalsta.

Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt ES iestādes un raisīt bailes un nedrošību ES iedzīvotāju vidū.

ZZS vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš pastarpināti skaidrojis Grigules motīvus. Grigule, kā pārstāstīja Brigmanis, ja būtu bijusi atsevišķa rezolūcija par Krieviju, būtu balsojusi par tās pieņemšanu, bet viņai esot bijušas iebildes pret to, ka jautājums bija savilkts kopā ar "Daesh" propagandu.

Ar pilnu EP atbalstīto rezolūciju iespējams iepazīties šeit.

Tāpat vēstīts, ka, neskatoties uz to, ka pēc tikšanās ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdi deputāte solīja sabiedrībai skaidrot savu izvēli balsot pret rezolūciju, kurā paredzēta cīņa ar Krievijas propagandu, Strasbūrā sarunā ar portālu "Delfi" viņa to atteicās darīt.