Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno varētu rosināt grozījumus Augstskolu likumā, lai risinātu situāciju saistībā ar ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, sacīja komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V).
Politiķe sacīja, ka Latvijā patlaban ir ļoti strikts, sens un konservatīvs regulējums attiecībā uz ārzemju akadēmiskā personāla piesaisti, uz ko esot vērsusi uzmanību arī Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Rektoru padome. Tas ierobežo Latvijas augstskolu iespēju paaugstināt kvalitāti, lai nopietni cīnītos par pakalpojumu eksportu, kas ir nepieciešams, strauji samazinoties vietējo studentu skaitam.
"Sākām darbu pie Augstskolu likuma grozījumiem. Tā ir komisijas iniciatīva, pie kuras mēs esam piecus mēnešus strādājuši, un tā padarīs valodu regulējumu mūsdienīgāku attiecībā uz ārzemju pasniedzējiem. Šie grozījumi ir tapuši kopā ar augstākās izglītības pārstāvjiem," sacīja Viņķele, piebilstot, ka plānotie likuma grozījumi ir viņas iniciatīva, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja. Darbs pie likumprojekta norisinājās visu aizvadītā gada vasaru.
Viņķele arī prognozēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlēsies Augstskolu likumu atstāt pašreizējā redakcijā, neraugoties uz nozares identificētajām problēmām, jo ministrijas pozīcija patlaban ir konservatīvāka nekā Saeimas komisijas darba grupas skatījums. Taču komisija mēģinās šo likumprojektu virzīt un pagaidām nav pamata domāt, ka tas neizdosies.
Vienlaikus Viņķele atzīmēja, ka likumprojekts neatrisinās situāciju ar Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoru, jo būs nepieciešams ilgāks laiks, kamēr tie stāsies spēkā.
Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) trešdien vakarā sociālajos tīklos pauda viedokli, ka Latvijas augstskolām jābūt iespējām piesaistīt visatbilstošāko un profesionālāko akadēmisko personālu un rektorus. Viņš solīja rosināt iniciatīvas, lai veidotu tādu tiesisko vidi, kas sniegtu augstskolām šādas iespējas.
Savukārt "Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs sociālajā vietnē "twitter.com" informēja, ka Šadurskis nākamnedēļ, 30. janvārī, partijas valdes sēdē ziņos par paveikto un plānoto, kā arī par regulējumu valsts valodas zināšanām rektoriem.
Kā ziņots, nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata var šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Pālzovs. Šāda iemesla dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Mels Kenijs.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
