Situācija nav tik vienkārša, lai viena ieraksta izdarīšana noteikumos mainītu ilgtermiņa problēmu, tā izveidojušos situāciju ap valsts valodas zināšanu prasībām augstskolu rektoriem komentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
"Esmu diezgan skeptisks par mirkļa risinājumu atrašanu problēmas atrisināšanai, proti, normatīvo rakstu rakstīšanu vienam konkrētam cilvēkam. Šeit ir nepieciešama diskusija un labs risinājums, kas mums nodrošinās gan latviešu valodas statusu austākajā izglītībā, gan mūsu augstākās izglītības iekļaušanos kopējā pasaules augstākās izglītības telpā," teica ministrs.
Šadurskis norādīja, ka ļoti priecātos, ja augstskolas vairāk spētu vērt durvis pasaules līmeņa profesoriem, jo, lai programma kotētos un radītu lielu interesentu skaitu, pietiekot ar vienu pasaules līmeņa "zvaigzni".
Ministrs norādīja, ka, veidojot valsts politiku un izglītības politiku, jāatrod līdzsvars starp divām galējībām - izglītības ieslīgšanu provinciālismā, nosakot ļoti augstas prasības, un valodu prasību ignorēšanu, kā rezultātā augstākā izglītība varētu zaudēt savu piesaisti Latvijai.
Šadurskis arī apliecināja, ka Melu Keniju plānots virzīt Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatam, taču par Andresu Pālzovu Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora amatā vēl būs jādiskutē.
Ministrs sacīja, ka Juridiskā augstskola ir atradusi risinājumu, proti, Kenijs, ko augstskola redz kā nākamo rektoru, apgūst latviešu valodu likumā noteiktajā apmērā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā gaidīs, ka augstskola rektoru virzīs apstiprināšanai.
Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas dibinātāju vistiešākais uzdevums ir atrast risinājumu situācijai ar rektoru Pālzovu. Pēc ministra domām, Pālzovam tikai jānokārto valodas apguves juridiskā puse, jo "tik ilgi strādājot Latvijā ir ļoti grūti neiemācīties valodu".
Šadurskis piebilda, ka augstskolas un tās rektora pilnvērtīgu funkcionēšanu būtu grūti iedomāties bez valsts valodas zināšanām.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka patlaban normatīvajos aktos noteikts maksimālais kredītpunktu skaits, kas var tikt pasniegts programmas ietvaros Eiropas Savienības valodās.
Pēc Šadurska teiktā, IZM varētu rosināt noteikt gan maksimālo, gan minimālo kredītpunktu skaitu, kas spiestu programmu direktorus "internacionalizēties", līdz ar to dotu lielāku starptautisku konkurenci un konkurētspēju mūsu programmām. Šis jautājums būs jāapspriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Jau vēstīts, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Pālzovs. Šāda iemesla dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Kenijs.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
