Valsts prezidents Raimonds Vējonis savas prezidentūras laikā ir izskatījis 278 apžēlošanas lietas un apžēlojis 10 personas, liecina Latvijas Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā publicētā informācija.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām. Visaktīvāk apžēlošanas lietas izskatījis eksprezidents Guntis Ulmanis. Viņš savas prezidentūras laikā izskatījis 3391 apžēlošanas lietas un kopumā apžēlojis 219 personas.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā izskatījusi 979 lietas un apžēlojusi 204 personas, bet Valdis Zatlers izskatījis 1241 apžēlošanas lietas, apžēlojot 122 personas.
Savukārt eksprezidents Andris Bērziņš savas prezidentūras laikā izskatījis 1538 apžēlošanas lietas, pieņemot lēmumu apžēlot 79 personas. Vējonis līdz šā gada 23.janvārim savas prezidentūras laikā izskatījis 278 lietas un apžēlojis 10 personas.
Kā liecina prezidenta kancelejas sniegtā informācija, prezidenta lēmumu piecu dienu laikā Apžēlošanas dienests nosūta iestādei, kas ir atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kas taisījusi spriedumu krimināllietā. Par lēmumu paziņo notiesātajai personai vai citam apžēlošanas lūguma iesniedzējam.
Ja lūgums noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas. Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, atkārtotu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi.
Latvijas 5. Saeimas 1993. gada 6. jūlija konstitucionālais paziņojums pilnībā atjaunoja arī Satversmes 45. pantu, kas nosaka Valsts prezidenta tiesību apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Apžēlošanas kārtība Satversmē nebija reglamentēta, tādēļ 1993. gada 17. decembrī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis apstiprināja Latvijas Valsts prezidenta kancelejā izstrādāto Nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību.
Satversmē noteiktās apžēlošanas tiesības nodrošināšanai Latvijas Valsts prezidenta kancelejā izveidoja struktūrvienību - Apžēlošanas dienestu.
Tāpat 6.Saeima ar 1997.gada 4.decembra likumu Satversmes 45.panta otrajā teikumā reglamentēja, ka prezidenta apžēlošanas tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. 1998.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma Apžēlošanas likumu, kuru Valsts prezidents izsludināja 1998.gada 7.jūlijā. Pēc Apžēlošanas likuma spēkā stāšanās Valsts prezidents apžēlošanas pilnvaru īsteno Apžēlošanas likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!