Kanādas atvērtība imigrantiem neapdraud tās drošību, vērtē pētnieks  (7)

Ziņots, ka Kanāda piešķirs pagaidu uzturēšanās atļaujas cilvēkiem, kas palikuši valstī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izdotā rīkojuma par imigrācijas ierobežošanu. Tāpat vēstīts, ka neilgi pēc premjera Džastina Trudo paziņojuma apšaudē Kanādas mošejā tika nogalināti seši cilvēki.

Hiršs skaidro, ka Kanādā atvērtība imigrācijai, dažādībai tiek uzskatīta par spēka avotu, nevis vājumu. "Pretstatā baiļu stāstiem, ko sēj rasisti, ksenofobi un islamofobi, dati neliecina, ka imigrācija vai musulmaņi būtu galvenais teroraktu avots ASV un Eiropas Savienībā (ES). Ne ASV, ne ES musulmaņi nav tā sabiedrības grupa, kura pēdējās desmitgadēs būtu veikusi visvairāk terora aktu," norāda politologs.

"Lēmums apturēt ieceļošanu ASV trīs mēnešu garumā no vairākām musulmaņu valstīm – Irākas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas, Somālijas un Sudānas – nekādā veidā nepalielina ASV drošību. Ieceļotāji no šīm valstīm kopš traģiskajiem 2001. gada 11. septembra notikumiem ASV nav veikuši nevienu terora aktu, kurš būtu novedis pie cilvēku bojāejas! Tā vietā imigranti palīdz ASV ekonomikai. Piemēram, tieši imigranti ASV ir radījuši 51% no startapiem, kuru vērtība ir vismaz miljards ASV dolāru," sacīja Hiršs.

Jau vēstīts, ka ASV Silīcija ielejas lielo kompāniju vadītāji pauduši nopietnas bažas par Trampa izdoto imigrācijas ierobežošanas rīkojumu, norādot, ka tas bremzēs talantu pieplūdumu ASV no visas pasaules.

Informācijas tehnoloģiju giganta "Apple" vadītājs Tims Kuks paziņojumā kompānijas personālam uzsvēra, ka bez imigrācijas kompānija "nespētu pastāvēt, nemaz nerunājot par attīstību un inovācijām".

"Donalds Tramps, līdzīgi kā vairāki Latvijas politiķi, politiskiem mērķiem izmanto sabiedrībā esošās bailes no terorisma un aizspriedumus. Viņš cenšas radīt sabiedrībā pārspīlētu ārējo ienaidnieka tēlu un attēlot sevi kā vienīgo patieso sabiedrības aizstāvi no radikālā islāma terorisma, kaut Trampa aizliegums musulmaņiem no šīm valstīm ieceļot ASV realitātē nepalielina ASV drošību," spriež Hiršs.

"Baiļu un aizspriedumu politizēšana nerisina tādas sarežģītas problēmas kā radikalizācija un terorisms. Nepieciešams paļauties uz faktiem un censties šīs problēmas risināt to saknē, nevis tās izmantot sabiedrības iebaidīšanā ar mērķi vairot politiķu popularitāti," rezumē pētnieks.