Ziņots, ka Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (S) un Tatjanu Ždanoku nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.
Vairākus mēnešus viņa atteicās savu rīcību skaidrot, tostarp plašākus skaidrojumus viņa nesniedza arī sarunā ar portālu "Delfi". Arī Latvijas Zemnieku savienības Rīgas Jaunās nodaļas sēdē pagājušā nedēļā, kur viņa savu lēmumu skaidroja partijas biedriem, Grigule iebilda pret žurnālistu klātbūtni, bet pēc sēdes uzsvēra, ka ziņojums paredz islāma popularizēšanu ES. Sīkāku skaidrojumu viņa nesniedza, norādot, ka drīzumā par EP līdzekļiem tikšot izplatīts viņas rīcību skaidrojošs materiāls.
Pēc sēdes Grigule intervijā LTV pieminēja, ka, viņasprāt, ziņojums paredz arī mācību programmu veidošanu: "Deklarācijā ir ieslēpts slēpts aicinājums popularizēt islāmu, ieskaitot mācību programmas. Kas tas ir?" sacīja politiķe.
Ziņojumu pērn veidoja Anna Fotiga. Viņa bijusi Polijas ārlietu ministre, kā arī vadījusi aviokatastrofā bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačinska kanceleju. Sarunā ar "Delfi" viņa norāda, ka ziņojuma galvenais vēstījums ir uzmanības pievēršana galvenajiem propagandas draudiem, precīzi izceļot gan valstiskas vienības kā Krievijas Federācija, gan nevalstiskos draudus, piemēram, radikālās islāma organizācijas.
"Jāatzīst, ka man par pārsteigumu tieši šie ziņojumā pieminētie nevalstiskie draudi EP izrādījās mazāk pretrunīgi, nekā minētā daļa pret Krieviju. Ziņojuma izveidei bija nepieciešami vairāki mēneši, un, kad sākās pārrunas starp politiskajām grupām, tas patiešām bija smagi. Vairākas reizes politiskie koordinatori lūdza ilgāku laiku, lai pieņemtu gala lēmumu par ziņojumu. Jāpiebilst, ka šo mēnešu laikā bija acīmredzama Krievijas interese par ziņojuma izstrādi. Bija vairāki mēģinājumi ziņojumu diskreditēt, " sacīja Fotiga.
Viņa skaidro, ka Grigules teiktais par islāma popularizēšanu neatbilst patiesībai. Turklāt, pat ja EP gribētu kādā veidā ietekmēt mācību saturu skolās, tas nebūtu iespējams, jo par to atbild pašas dalībvalstis individuāli.
"Popularizē islāmu? Nē, nē, ak dievs, nē. Ziņojums norāda uz stratēģisko komunikāciju attiecībā pret minētajiem dienvidu reģioniem, tam nav nekāda sakara ar islāma popularizēšanu. Man ir visai ciešs kontakts ar citiem Latvijas deputātiem – Sandru Kalnieti un Robertu Zīli. Viņi abi manu ziņojumu atbalstīja. Šis ziņojums tapa ar to EP deputātu atbalstu, kas ir zinoši ārlietu jomā, kuri pievērš uzmanību draudošajiem izaicinājumiem," sacīja Fotiga.
"Ir absolūti stulbi palikt klusiem, kad šie izaicinājumi ir acīmredzami. Un izaicinājumi, kas nāk no dienvidiem, ir acīmredzami," viņa norādīja.
Komentējot Grigules pausto, ka šāds slepens vēstījums esot paslēpts ziņojuma 16. nodaļā, Fotiga atbildēja noraidoši.
"Tiešām, viņa tā teica? Visas minētās ziņojuma nodaļas ir politiska vienošanās starp EP politiskajām grupām. Katrai politiskajai grupai bija ēnu ziņotājs. Tad nu mēs par šiem punktiem spriedām ārlietu komitejā. Ārlietu komiteja ir izveidota no deputātiem, kuriem ir pieredze ārlietu jautājumos. Piemēram, tādiem kā Kalniete. Arī man ir pieredze ārlietu ministres amatā. Un ticiet man, es necenšos popularizēt islāmu ne atklāti, ne slepeni," sacīja Fotiga.
Komentējot Latvijas deputātu līdzdalību ziņojuma izstrādē, Fotiga pieminēja Kalnieti, kura esot bijusi "ļoti atbalstoša". Grigules līdzdalību Fotiga atteicās komentēt.
Fotiga arī uzsvēra, ka ziņojuma tapšanā liela nozīme bijusi Latvijas prezidentūras veikumam, kas ES darba kārtībā iezīmēja Krievijas propagandas problemātiku. Tāpat nozīme bijusi EP darba grupas ziņojumam par situāciju Krievijā, kura viena no līdzautorēm bija Kalniete, kā arī līdzšinējam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra paveiktajam Krievijas propagandas pētīšanā.
Vēstīts, ka Fotigas sagatavoto ziņojumu EP atbalstīja ar 304 balsīm "par", 179 "pret", bet 208 atturējās.
Ziņojumā minēts, ka ES jānovērš dezinformācijas kampaņas un propaganda no tādām valstīm kā Krievija un nevalstiskajiem grupējumiem kā "Daesh", "Al-Qaeda" un citām vardarbīgām džihādistu teroristu organizācijām.
Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt ES iestādes un raisīt bailes un nedrošību ES iedzīvotāju vidū.
Grigule norādījusi, ka viņa balsojusi pret, jo, viņasprāt, ziņojuma 16. punktā ir slēpts vēstījums par islāma popularizēšanu un mācību programmām par islāmu.
16. punktā teikts – EP apzinās, ka "Daesh" gan reģionālā, gan globālā līmenī izmanto dažādas stratēģijas, lai popularizētu savu politisko, reliģisko, sociālo, naidīgo un vardarbīgo vēstījumu.
"EP aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbildes vēstījumu, ar kuru stāties pretī ISIL/"Daesh" vēstījumam, iesaistot izglītības sistēmu un palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu iespējas un pamanāmību, kuru respektablais statuss ļauj ticami deleģitimizēt ISIL/"Daesh" propagandu; atzinīgi vērtē globālās koalīcijas centienus apkarot ISIL/"Daesh" un šajā sakarā atbalsta ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku; prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm sagatavot un izplatīt pret džihādistu propagandu vērstu informāciju, kurā īpašs uzsvars likts uz pedagoģisko aspektu, lai parādītu, ka radikālā islāma sludināšana no teoloģiskā viedokļa ir nepareiza," minēts ziņojuma 16. punktā.
Ar pilnu ziņojuma tekstu latviešu valodā iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
