'Latvijas Lasvegasa' – Talsos grib atvērt piekto spēļu zāli  (172)

Talsos azartspēļu automāti jau pieejami četrās izklaides vietās — divās SIA "Joker Ltd" zālēs, kā arī "Aladina" un "Klondaikas" spēļu vietās, bet nu iesniegumu iesniedzis "Alfor". Nekustamais īpašums pieder SIA "Jāņa centrs" un telpu iznomātājs SIA "Maxima Latvija" piekrīt spēļu zāles atvēršanai minētajā adresē, norāda laikraksts.

Azartspēļu un izložu likums noteic, ka azartspēles nav atļauts organizēt veikalos, izņemot spēļu zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses. Iesniedzēja pievienotajā pielikumā ir redzamas trīs ieejas no veikala puses.

"Talsu Vēstis" secina, ka šādas ieejas ir arī dabā, kas nenodrošina likuma prasību izpildi. Uzņēmums varēja izteikt savu viedokli un iesniegt papildu dokumentus, kuri apliecinātu telpu atbilstību, taču SIA "Alfor" to neizmantoja. Vēlāk uzņēmums iesniedzis lūgumu pagarināt atļaujas izsniegšanas termiņu. Izvērtējot iesniegtos dokumentus un faktu, ka uzņēmumam bija zināmas prasības spēļu zāļu ierīkošanai veikalos, un uzņēmums līdz lēmuma pieņemšanas brīdim nevērsās Talsu novada būvvaldē, 1. decembra sēdē deputāti nolēma atteikt atļaujas izsniegšanu.

"Lai izpildītu prasības, ir nepieciešama pārbūve. Uzņēmums pašvaldībai lūdza lēmuma pagarināšanu, lai varētu izveidot atsevišķu ieeju, bet domes sēdē lēmām to nepagarināt. Pašvaldībai nav nekādu signālu, ka SIA "Alfor" šo jautājumu virzītu uz priekšu. Gan domes sēdē, gan komitejās kolēģi ir vienisprātis — jaunu spēļu zāļu atvēršana Talsos nav atbalstāma," laikrakstam skaidro tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Vilnis Pūcītis.

Kā vienu no negatīvajiem aspektiem komitejas pārstāvis min kriminogēno vidi, kura veidojas ap azartspēļu zālēm. Arī šīs nozares nestā artava pašvaldības budžetam ir niecīga. "Šo summu nevar pielīdzināt nestajam zaudējumam sabiedrībai kopumā," bilst Pūcītis.

Laikraksts uzsver, ka diskusijas par spēļu zāļu darbību un to ierobežošanu ir aktuālas. Vairākas pašvaldības tiesājušās ar uzņēmumiem, kas jau esošajās azartspēļu vietās vēlas atvērt sporta totalizatora un derību likmju pieņemšanas punktus. Gada sākumā Iecavas novada dome, solidarizējoties ar Iecavas iedzīvotāju nostāju publiskajā apspriešanā, atteica SIA "Joker Ltd" azartspēļu vietas atvēršanu. Savukārt Ventspils dome pērn pavasarī iedzīvotāju nostājas dēļ neatļāva atvērt divas azartspēļu vietas.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele skaidro, ka praksē pašvaldībām ir mazas iespējas ietekmēt azartspēļu zāļu atvēršanu.

"Likums ļauj pašvaldībām atteikt atļaujas izsniegšanu vai atcelt jau iepriekš izsniegtu atļauju, ja izpildās šāds nosacījums — azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Tomēr praksē šī instrumenta izmantošana pašvaldībām ir ļoti problemātiska. Ja pašvaldība, saņemot azartspēļu organizētāja iesniegumu par jaunas spēļu zāles atvēršanu vai esošās darbības paplašināšanu, veic iedzīvotāju aptauju un pārliecinošs vairākums iebilst pret to, tad tas nenozīmē, ka pašvaldībai ir pietiekams pamats atļauju atteikt," reģionālajam laikrakstam skaidro Ūbele.

Taču jēdziens "būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums" likumā nav konkretizēts, līdz ar to katrā atsevišķā gadījumā pašvaldībai jāvērtē plašāku faktu un apstākļu kopums.

"Pašvaldības veic iedzīvotāju aptaujas, analizē konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūru objektu izvietojumu (piemēram, vai tuvumā ir izglītības, kultūras, sporta iestādes, bērnu rotaļu laukumi), apdzīvotības blīvumu, teritorijas attīstības plānojumu, cilvēku (īpaši bērnu un jauniešu) plūsmu konkrētajā vietā, jau esošo azartspēļu vietu un veidu izvietojumu u.tml. Vairumā gadījumu, ja pašvaldība nolemj atļauju atteikt, tās lēmums tiek pārsūdzēts tiesā. Savukārt tiesas pamatā lemj par labu azartspēļu kompānijām, pašvaldību atteikuma pamatojumu uzskatot par nepietiekamu. Arī pašvaldības iedzīvotāju noraidošajai attieksmei pret azartspēļu zāli konkrētā vietā tiesu ieskatā ir tikai otršķirīga nozīme. Tajā pašā laikā tiesas neprecizē, tieši kādiem tad būtu jābūt pašvaldību pierādījumiem, lai tiktu konstatēts būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums. Līdz ar to var teikt, lai arī likumā ir tiesības nedot atļauju, faktiski pašvaldībām aizliegt atvērt jaunas azartspēļu zāles ir ļoti grūti," stāsta LPS pārstāve.

Latvijas Pašvaldību savienība vairākkārt Finanšu ministrijā iesniegusi priekšlikumus paplašināt pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu zāļu izvietojumu pašvaldības teritorijā, taču pagaidām savienība nav sadzirdēta.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas ir atbildīga par izložu un azartspēļu organizēšanas politiku, iebilstot pret jebkādu pašvaldību tiesību palielināšanu.

"LPS joprojām uztur prasību dot tiesības pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir iespējama vai kurās aizliegta. Tas nodrošinātu vienādas iespējas visiem azartspēļu tirgus dalībniekiem konkrētās pašvaldības teritorijā un radītu tiem skaidrus un iepriekš zināmus spēles noteikumus. Labs piemērs ir tepat mums kaimiņos — Igaunijā. Tur pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās azartspēļu organizēšanas vietas atrasties nevar. Tām vietas ir atļautas tikai atsevišķās ēkās," laikrakstam stāsta Ūbele.

Speciāliste neslēpj — kamēr dominēs azartspēļu uzņēmumu intereses, izmaiņas nav sagaidāmas.

"Talsu Vēstis" atgādina, ka uzņēmums "Alfor" ir viens no diviem komersantiem, kas savā darbībā izmanto zīmola nosaukumu "Fēnikss Laimētava". Uzņēmums sevi pozicionē kā vienu no vadošajiem azartspēļu uzņēmumiem Latvijā ar 126 spēļu zālēm un vairāk nekā 3300 spēļu automātiem. Uzņēmumam ir visas tiesības atkārtoti iesniegt pašvaldībā lūgumu atļaut atvērt azartspēļu zāli.