Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentiem.
Par grozījumiem balsoja 56 deputāti, pret 26 parlamentārieši un viens deputāts no balsojuma atturējās. Pret balsoja "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.
Kā skaidroja Saeimas preses dienestā, izmaiņas paredz, ka turpmāk par biroja priekšnieka amata pretendentu varēs izvirzīt personu, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību, un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu pieredzi, kā arī pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Līdz šim likums prasīja vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Pēc neveiksmīgā KNAB priekšnieka konkursa atlases komisija secināja, ka kandidātam vismaz trīs gadu pieredzei nav jābūt obligātai prasībai.
Ziņots, ka pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās bez rezultātiem. Lai gan konkursā bija pieteikušies desmit pretendenti, tostarp līdzšinējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, neviens no tiem neatbilda noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu virzīts konkursa otrajai kārtai.
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš ceturtdien intervijā Latvijas radio pieļāva, ka jaunu konkursu uz KNAB vadītāja amatu varētu izsludināt februāra vidū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
