VID neiesaistās uzņēmēju 'ziņojumu kaujās', mierina dienesta vadība  (58)

Ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā seminārā klātesošos uzņēmējus mierināja, ka VID neiesaistās uzņēmumu "ziņojumu kaujās", jo pārbaudes uzņēmumā neizriet no trešās puses ziņojumiem vien.

"Algu apmēru uzņēmumā, strādājošo skaitu un darba apjoma nodrošināšanu var viegli pārbaudīt. Taču pamatīgākai pārbaudei ir jāveic audits, rūpīgi skatoties gan dokumentus, gan līgumus, gan tāmes," skaidroja Pelēkā.

"Absolūti nav tā, ka tie [ziņojumi] nogulst atvilktnē. Tiem seko pamatīgs VID darbs, kam pamatā ir pierādīšana – vai uzņēmums tiešām ir darījis ko mērķtiecīgi ļaunu," stāstīja Pelēkā, akcentējot, ka nodrošina trešo personu anonimitāti, kas ziņojušas par pārkāpumiem.

"Valda mīts, ka, pasūdzoties VID, var dabūt kādu pārbaudi konkurentam. Ticiet man, mums nav tik daudz resursu un vaļas, lai mestos konkurentu cīņās," klāstīja ģenerāldirektores vietniece, piebilstot, ka dienestam iekšējos auditos ir jāspēj pamatot katra pārbaude.

Semināru "Uzņēmumu iesaiste cīņā ar korupciju un izvairīšanos no nodokļu nomaksas" piektdien organizēja biedrība "Sabiedrība par atklātību – "Delna"". Seminārā pulcējās virkne uzņēmēju, ierēdņu un arodbiedrību pārstāvju, diskutējot par Latvijā aktuālajām problēmām uzņēmējdarbībā.

"Viens no galvenajiem VID mērķiem ir kopā ar partneriem, pārvaldības iestādēm un ministrijām radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kur uzņēmumi būtu priecīgi un lepni darboties, kur viņi jūtas ērti un komfortabli, kā arī gatavi no laba prāta maksāt nodokļus," seminārā stāstīja Cīrule, kura Ieņēmumu dienesta ģenerālsekretāres amatā stājās pērnā gada novembrī.

Viņa vēlreiz izcēla VID mērķi, kuru postulēja jau stājoties amatā – kļūt par klientiem visdraudzīgāko pārvaldes iestādi Latvijā.

Cīrule pati sev uzdeva jautājumu par mērķa īstenošanas iespējām un atbildēja, sakot, ka tas droši vien ir izdarāms. Viens no pirmajiem soļiem esot veiksmīgāka komunikācija. VID ģenerāldirektore pastāstīja, ka pati bieži vien nesaprot klientiem izsūtāmās vēstules, kuras viņai nākas parakstīt.

VID ģenerāldirektore klāstīja, ka, strādājot ar dienestam pieejamo datu bāzi, uzņēmējus dalīs segmentos – jaunie, "baltie" klienti, kā arī tie, kuri darbojas "pelēkajā zonā".

"Jaunajiem, "baltajiem" klientiem padarīsim vienkāršus nosacījumus. Vēlamies, lai viņi nebaidās ar mums konsultēties. Kontroles pasākumi [šādos uzņēmumos] varētu būt ar pavisam citu nokrāsu – ja uzņēmums nav izpratis likuma piemērošanu, vai kļūdījies pārskatos, tad palīdzēsim labot un sniegsim konsultācijas. Šķirsimies kā draugi. Tas garantēs, ka uzņēmumi turpina strādāt un maksāt nodokļus," segmentēšanas īpatnības ieskicēja Cīrule.

"Otra kategorija – uzņēmumi, kuri nav "balti un pūkaini", darbojas "pelēkajā" zonā. Pret tiem jābūt neiecietīgiem. Mums bieži pārmet, ka spējam kontrolēt mazos, bet ne lielos, kas mērķtiecīgi darbojas "pelēkajā zonā"," teica VID ģenerāldirektore.

"Lielākie uzņēmumi, kas strādā tīri un maksā nodokļus, ir ieinteresēti mainīt noteikumus nozarē," uzsvēra Cīrule, akcentējot, ka lielos uzņēmumus satrauc nevis mazie, bet gan vidējie uzņēmumi, kuri nozarē bojā konkurenci un neļauj tai būt tīrai un godprātīgai.

Tāpat viņa norādīja, ka visām nozarēm vienu pieeju nevar piemērot, tāpēc jāizstrādā katrai nozarei īpaša pieeja, kas ļautu tajā sakārtot jautājumus. Par problemātiskajām nozarēm viņa nosauca būvniecību, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

Tāpat VID vēlas samazināt aplokšņu algu īpatsvaru Latvijas ekonomikā. Kā vienu no ēnu ekonomikas veicinātājiem Cīrule norādīja publiskos iepirkumus, kur aptuveni 80% gadījumu uzvar zemākās cenas piedāvātājs. Taču piedāvātā summa ir tik zema, ka bieži nav vietas darbaspēka izmaksām, sacīja VID ģenerāldirektore.

Kā iespējamo risinājumu būvniecības nozarē Cīrule nosauca elektronisko uzskaiti būvobjektos, kas atvieglos kontroli un aprēķinu veikšanu. VID tādā veidā varēs piestādīt rēķinus balstoties uz informāciju, uzņēmumam neveicot papildu aprēķinus.

Savukārt "Delnas" vadītājs Jānis Volberts pastāstīja, ka vasaras sākumā prezentēs pētījumu par korupciju un ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, kas veikts kopā ar partneriem no Somijas un Baltkrievijas. Pētījumā būs izcelti uzņēmēju piemēri par to, kā strādāt, lai nozari padarītu pēc iespējas godīgāku.

Pētījumu esot iedvesmojis SIA "Cemex". Volberts stāsta, ka konkrētais uzņēmums maksā krietni augstāku sociālās apdrošināšanas maksājumu par nodarbinātajiem nekā citi nozares uzņēmumi, kuri, iespējams, nemaksā nodokļus par strādājošajiem.

No 2016. līdz 2020. gadam "Delnas" par savu stratēģiju izvirzīja sabiedrības informēšanu, trauksmes cēlāju aizsardzību, kā arī tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšanu.

Volberts norādīja, ka svarīgākais ēnu ekonomikas apkarošanā un korupcijas novēršanā ir uzticama iestāde, kas sadarbojas ar nodokļus maksājošajiem, bet soda nemaksājošos uzņēmējus. "Vinnē publiskos iepirkumus tikai tāpēc, ka ir iestrādāts knifs, kas izslēdz citus no konkurences," publisko iepirkumu problemātiku izcēla Volberts. Kā iespējamo risinājumu "Delna" piedāvā standartizētus līgumus, būvniecības nolikumus, kā arī anonīmās ziņošanas sistēmas ieviešanu.

Pērn veiktajā "Latvijas Faktu" aptaujā vairāk nekā 60% respondentu piekrituši, ka pašvaldību iepirkumu uzvarētāji ir pietuvināti politiķiem un amatpersonām, un vairāk nekā 70% piekrituši, ka pašvaldību iepirkumu procedūrām ir nepieciešama lielāka kontrole. "Delna" uzskata, ka dati signalizē par korupcijas izplatību pašvaldību būvniecību iepirkumos, kas veicina ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci Latvijā.

Savukārt "Transparency International" 2016. gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ieguva līdz šim augstāko punktu skaitu – 57 no 100.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji uzsvēra, ka tas liecina par iecietības pret korupciju mazināšanos.

Taču "Delna" norādīja uz Latvijas kritumu 176 valstu kopvērtējumā. Ja 2015. gadā Latvija ierindojās 40. vietā, tad pērn – 44. vietā. ''Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā,'' skaidroja "Delna"''.

Korupcijas uztveres indekss summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

Pirmo vietu indeksā dala Dānija un Jaunzēlande ar 90 punktiem. Eiropas Savienības (ES) vidējais punktu skaits ir 65 punkti. Igaunija saņēmusi 70 punktus un ierindota 22. vietā, savukārt Lietuva ar 59 punktiem ierindota 38. vietā.