Saeimas jaunajā mājā pieļauts brāķis – valsts noslēpumus nevarēs pārrunāt  (118)

Saistībā ar Saeimas jaunās ēkas rekonstrukciju Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) arī vērsusies prokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka telpas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdēm restaurējuši būvnieki bez industriālās drošības sertifikāta.

Savulaik vēl iepriekšējais komisijas vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers pauda bažas par to, ka Nacionālās drošības komisija savas apspriedes notur telpās, kur nav droša telefonsakaru slāpēšana. Viņš izstrādāja nolikumu, kas paredzēja daudz stingrāku kārtību, kā tiek organizēts darbs ar klasificētas informācijas apriti un aizsardzību Saeimā, kurš par to atbild un kāda ir parlamenta sadarbība ar specdienestiem.

Zatlers plānoja, ka Saeimas nopirktajā jaunajā namā Jēkaba ielā 6/8 rekonstrukcijas laikā tiks radītas modernas, slepenības režīmam piemērotas telpas.

Jauno ēku parlaments iegādājās par 2,5 miljoniem, restaurācija izmaksāja 5 miljonus eiro. Projekta autori bija "Arhis Arhitekti", būvnieks "Velve". Apakšuzņēmēji – "Re&Re" meistari, elektrību un vājstrāvas ievilka Māra Martinsona pārstāvētais "Moduls", par mehāniskajām sistēmām atbildēja "Lafivents", bet stiklotās konstrukcijas lika "Alumax group".

Nacionālās drošības komisijas sēžu telpa bija ieplānota jaunās ēkas cokolstāvā aiz režģotajiem logiem. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem tur apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts.

"Nekā personīga" noskaidroja, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem, ieskaitot arhitektu biroju, būvnieku, "Moduls" un "Alumax group" nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību. Tas nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.

Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, kas pēc notikušā iesniegusi atlūgumu, atzina, ka pirmās problēmas pamanītas pērn novembrī, decembrī.

Savukārt Nacionālās drošības komisija pēc iepazīšanās ar dienesta izmeklēšanas ziņojumu nolēmusi, ka informācija jāvērtē arī no krimināllikuma viedokļa – vai nav pieļauti ļaunprātīgi pārkāpumi.

"Jānoskaidro ir, vai tā bija ļaunprātība, muļķība, aizmāršība vai kaut kas tam līdzīgs. Tad arī šī informācija tiks sniegta," teica komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (ZZS).

Saeimā dienesta izmeklēšana ir pabeigta, taču pašlaik tiek izvērtēta būvniecībā iesaistīto darbinieku atbildība. Iespējams, neizdarībās iepirkumā vainojams bijušais Drošības policijas pārstāvis Jānis Gulītis, kuru bez konkursa iecēla par Saeimas Iekšējās drošības vadītāju pirms vairāk nekā diviem gadiem. Vēlāk viņu pazemināja amatā, bet pērn rudenī Saeimu pameta.

Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas ir pārliecināti, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata.

"Visticamāk, tie ir administrācijas cilvēki, nevis deputāti, jo tas ir saistīts ar Saeimas kā institūcijas, iestādes darbu. Es domāju, tur jāseko kādam sodam, ne prezidijs par to lemj," teica Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai).

Pētersone pēc vienošanās ir nolēmusi darbu Saeimā atstāt no 1. marta. Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās viņas vadītajai komisijai jāpabeidz izvērtēt, kuriem Saeimas darbiniekiem būs jāatbild par smagajiem pārkāpumiem, norādīja raidījums.