Pēc vairākiem traģiskiem atgadījumiem šā gada sākumā, trešdien uz apspriedi pulcējās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kā arī kupls valsts institūciju pārstāvju skaits. Runājot par starpinstitucionālo sadarbību darbā ar sociālā riska ģimenēm, klātesošie piekrita, ka ir jāsekmē institūciju sadarbība, un iezīmēja problēmas, ar ko iestādes saskārušās.
Šogad notikuši vairāki gadījumi, kad bērni ir zaudējuši dzīvību. Pēc traģēdiju analizēšanas sabiedrības un speciālistu vidū secināts, ka nepieciešama mērķtiecīga starpinstitūciju sadarbība bērnu aizsardzībā. Šī nav pēdējā laika problēma, bet gan pēdējo desmit gadu, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte.
Sēdes sākumā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Ilona Kronberga iepazīstināja deputātus ar starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā Latvijā. Viņa, atsaucoties uz valdībā izskatīto pārskatu, vērsa uzmanību, ka preventīvais darbs ar bērniem un šo bērnu ģimenēm ir nepietiekams.
Jau šobrīd ir uzsākts un turpinās darbs vairākās nozarēs pie tiesisko regulējumu izstrādes, tomēr, kā uzsvēra Kronberga, ir nepieciešams ārkārtas risinājums. Proti, ar steigu ir nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību.
Šī sadarbība jāiedarbina trīs veidu gadījumos. Pirmkārt, kritiskos gadījumos, kas prasa nekavējoties iejaukties vai vairāku institūciju sadarbību. Otrkārt, sarežģītos gadījumos, ja bērnu tiesību nodrošināšanu nav izdevies atrisināt vienai institūcijai. Treškārt, krīzes situācijās.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa piekrita Kronbergai – Ministru kabinetam būtu jānosaka starpinstitūciju sadarbības kārtība un nosacījumus bērnu tiesību aizsardzībā.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna uzsvēra, ka "ritenis nav jāizgudro no jauna". Viņa vērsa uzmanību, ka nevajadzētu rasties jautājumiem par to, vai šāda sadarbība būtu jāievieš, jo "šī ir gandrīz vienīgā metode, kura var dot pozitīvu rezultātu".
Valsts policijas pārstāve Vineta Pavlovska pastāstīja, ka jau vairāku gadu garumā vērojams, ka bērni visvairāk cieš savās mājās. Līdz ar to var secināt, ka bērni cieš tieši no savas ģimenes, skaidroja Pavlovska.
Kritiskus vārdus gan veltīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kurš uzsvēra, ka "mēs mākam ļoti skaisti saražot dokumentus". "Manuprāt, mums ir jāatgriežas uz zemes un jāsāk strādāt ar cilvēkiem, nevis dokumentiem," pauda Stukāns. Viņš piebilda, ka cilvēkiem pie iespējas ir jāpalīdz, nevis jāražo jauni dokumenti un jāskata cilvēks caur tiem.
Klātesošos pārsteidza Latvijas Pediatru asociācijas valdes locekle Ingunas Ebelas sacītais, ka ārstiem ir bail ziņot par redzētajiem pārkāpumiem, ko viņi novēro, sastopoties ar bērniem un viņu ģimenēm.
Vairāki institūciju pārstāvji iezīmēja, ka ir nepieciešams izstrādāt algoritmus starpinstitūciju sadarbībā, kā rīkoties krīzes situācijās, ar kuru no iestādēm sazināties vispirms. Īpašu šādu nepieciešamību atzīmēja veselības aprūpes sistēmas pārstāvji.
Jau vēstīts, ka 3. janvārī Dobelē no narkotiku pārdozēšanas tika atrasti miruši laulātie, kā arī no bada miris pāra deviņus mēnešus vecais zīdainis. Tāpat dzīvoklī bija trīs, četrus un piecus gadus veci bērni. Bērnu organismi no bada bija novājināti.
Savukārt 17. janvārī Rīgā ugunsgrēkā gāja bojā gadu un astoņus mēnešus veca meitenīte. Ugunsgrēka brīdī dzīvoklī neatradās meitenītes māte, kura, saskaņā ar viņas sākotnēji policijai sniegto informāciju, bija ar paziņu uz brīdi izgājušas no mājas.
Un janvāra otrajā pusē Juglā atrasts miris zīdainis, kuram 12 stundu laikā vecāki nebija pievērsuši uzmanību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
