Pašvaldību politiskie dinozauri – vietvalži, kuri atkal kandidēs vēlēšanās  (168)

Viens no pašvaldību priekšsēdētājiem, kas visilgāk bijis amatā, ir Liepājas mērs Uldis Sesks.

Pirmoreiz Sesks amatā stājās 1997. gada martā. Kopš tā laika deputāts vairākas reizes pārvēlēts. Arī viņa pārstāvētā "Liepājas partija" (LP) ir vadošā šajā pilsētā un tajā saimnieko kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sesks portālam "Delfi" apstiprināja, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās kandidēs, kā arī uzsvēra, ka viņa pārstāvētajai partijai ir "reāli darbi", ko tā vēlētājam var parādīt, piebilstot, ka galvenais vēlētājam ir vērtēt politiskos spēkus pēc padarītā, nevis priekšvēlēšanu saukļiem.

Nils Ušakovs Rīgas mēra amatu ieņem kopš 2009. gada. Arī turpmāk partijas "Saskaņa" pārstāvis vēlas palikt amatā, par ko liecina jau janvārī sāktā reklāmas kampaņa radio televīzijā kopā ar "Gods kalpot Rīgai" līderi Andri Ameriku.

Portāls "Delfi" ar Ušakovu vairākkārt mēģināja sazināties, taču neveiksmīgi. Frakcijas "Saskaņa" konsultante Katrīna Iļjinska sacīja, ka "pašlaik Ušakovs atrodas ārzemēs" un ar viņu nav iespējams sazināties.

Jau vēstīts, ka Ušakovs apņēmies nostiprināt "Saskaņas" pozīcijas ne tikai Rīgā, bet arī citviet, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās tā nokļūtu pie varas Latvijā.

"Latgales partijas" pārstāvis Jānis Lāčplēsis, kurš pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jau 1994. gadā startēja politikā, 2009. gada septembrī tika ievēlēts par Daugavpils domes priekšsēdētāju. 2011. gada martā viņš no amata tika atstādināts. Kā atstādināšanas iemesls tika minēts komunikācijas trūkums un nespēja sastrādāties.

Pēc atstādināšanas Lāčplēsis atgriezās banku biznesā, bet jau tajā pašā gadā viņš startēja 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta un tika ievēlēts parlamentā. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viņš iekļuva domē un atgriezās Daugavpils mēra amatā.

Lāčplēsis portālam "Delfi" apliecināja, ka arī šajās pašvaldību vēlēšanās viņš plāno kandidēt, paužot pārliecību, ka arī viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam vēlēšanās būs labi panākumi.

Latvijas Zemnieku savienību (LZS) pārstāvošais Andris Rāviņš Jelgavas domes priekšsēdētāja amatu ieņem kopš 2001. gada marta. Viņš sabijis gan zemkopības ministra amatā, gan bijis ministra palīgs, kā arī aktīvi darbojies sabiedriskās organizācijās un bijis arī toreizējās "Unibankas" Jelgavas filiāles pārvaldnieks.

Arī Rāviņš plāno kandidēt arī šajās pašvaldību vēlēšanās.

"Rāviņš plāno balotēties pašvaldību vēlēšanām un no LZS ir nominēts kā kandidāts Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja amatam," portālam "Delfi" teica LZS Jelgavas nodaļas vadītājs Vilis Ļevčenoks. Viņš pauda pārliecību, ka jelgavnieki novērtēs līdz šim pilsēta paveikto.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, kurš pārstāv Latvijas Zaļo partiju (LZP), kūrortpilsētas mēra amatā sabijis trīsreiz un no tā atstādināts divas reizes. Savu pirmo termiņu deputāts sāka 2010. gada 10. septembrī, 2013. gada aprīlī tika atstādināts, bet tā paša gada jūnijā atgriezās amatā.

Pagājušā gada 13. oktobrī viņš tika atcelts no amata saistībā ar aizdomām par iespējamu saistību ar partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Tomēr jau pagājušā gada 4. novembrī Truksnis mēra amatā atgriezās, bet no LZP tika izslēgts. Jauns pavērsiens notika jau šā gada 13. janvārī, kad Truksnis negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata un atgriezās partijas rindās.

Portālam "Delfi" ar Truksni neizdevās sazināties, taču LZP priekšsēdētājs un ZZS valdes loceklis Edgars Tavars portālam "Delfi" sacīja, ka Truksnis uz amatu varētu kandidēt. "Cik saprotu, sarunas par to ir bijušas. Ja vien veselība ļaus, domāju, ka viņš kandidēs," teica Tavars, neslēpjot cerību, ka ZZS arī gaidāmajās vēlēšanās ir liela iespēja saglabāt pārsvaru Jūrmalas domē.

Politiski un saimnieciski visnotaļ aktīvais Aivars Lembergs 1994. gada maijā tika ievēlēts Ventspils domē no saraksta "Latvijai un Ventspilij", un tad arī tika ievēlēts par Ventspils domes priekšsēdētāju.

Viņš pilsētu vada joprojām un ir pārdzīvojis vairākus skaļus tiesas procesus, kā arī mēģinājumus viņu no varas atstumt, turklāt arī patlaban viņš ir tiesājamais krimināllietā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kā arī amata nodarījumiem. Tiesa viņam ir piemērojusi drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus, ko tiesa nav mainījusi. Pats politiķis pēc tiesas lēmuma janvāra beigās izteicās, ka šis aizliegums neliedz viņam "nekādā veidā būt politiķim, vadīt partiju, vadīt frakciju, veikt politisko darbību".

Pagaidām par atkārtotu viņa kandidēšanu šī gada pašvaldību vēlēšanās nav lemts, portālam "Delfi" sacīja pilsētas domes pārstāve Baiba Aļeksejeva.