Biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pieteikusi gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Tas plānots pulksten 11, un pieteicējs norādījis, ka tajā piedalīsies ap 100 cilvēki.
Savukārt sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Tā paredzēta laikā no pulksten 7 līdz 13, un organizators plāno, ka tajā piedalīsies aptuveni 20 cilvēki.
Tāpat kā citus gadus sapulci pie Brīvības pieminekļa pieteikusi arī biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja". Sapulce plānota laikā no pulksten 10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt "Waffen SS" upurus un paust nosodījumu "Waffen SS" noziegumu attaisnošanai. Organizators plāno, ka sapulcē piedalīsies ap 100 cilvēki.
Savukārt Kašs ir pieteicis gājienu/piketu no Strēlnieku laukuma pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Pasākuma mērķis būšot godināt vācu bruņotajos spēkos pretlikumīgi iesauktos karavīrus. Organizators paredzējis, ka gājienā piedalīsies ap 30 cilvēki. Piemēram, pērn Kašs vēstulē Rīgas domei tika pavēstījis, ka vēlas 9. maijā rīkot piketu pie Uzvaras pieminekļa 30 gadus pēc kārtas.
Vidauskis pastāstīja, ka visi pieteikumi tiks izskatīti Rīgas domē likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem noteiktajā kārtībā. Tāpat kā citus gadus pirms lēmuma pieņemšanas tiks pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām iestādēm.
Viņš pastāstīja, ka dažādi pasākumi pieteikti vienā laikā un vietā, tāpēc pašvaldībai nāksies iejaukties. Šāda situācija veidojusies arī iepriekšējos gados, tāpēc arī šogad pašvaldība aicinās organizatorus uz pārrunām, lai panāktu vienošanos par vietas un laika maiņu. Pēdējos gados ir panākts veiksmīgs kompromiss starp pašvaldību un pasākumu organizatoriem, kā rezultātā visi ir apmierināti un arī nopietni incidenti starp pasākuma dalībniekiem nav notikuši.
Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" nosaka, ka pasākumu iespējams pieteikt līdz 10 dienām pirms tā norises.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!