Pēc plašām diskusijām Saeima konceptuāli atbalsta CETA ratificēšanu  (53)

Par likumprojektu balsoja 71 deputāts, savukārt pret bija astoņi un viens deputāts balsojumā atturējās. Pret balsoja partijas "No sirds Latvijai" deputāti, Igors Pimenovs (S), Jūlija Stepaņenko (S) un Artuss Kaimiņš. Savukārt no balsojuma atturējās Inga Bite (LRA).

CETA ir ES tirdzniecības nolīgums. Iecerēts, ka tas darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un vecinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publisko iepirkumu konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās.

Nav skaidrības par Latvijas uzņēmēju ieguvumiem, salīdzinot ar nolīguma ietekmi uz Latviju, diskutējot Saeimā ceturtdien uzsvēra Pimenovs, piebilstot, ka CETA ietekmēs Latvijas suverenitāti. Viņš kritizēja to, ka sarunās par CETA netika iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas, tostarp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Arī Valdis Kalnozols (ZZS) neslēpa savu kritisko nostāju, norādot, ka nav skaidrības, ko Latvijas tautsaimniecība no CETA iegūs un ko zaudēs. Kalnozolam kā uzņēmējam neesot skaidrs, kāpēc valsts slēdz tik daudz līgumu. Viņš gan atzina, ka viņam patīk Kanāda, bet būtu nepieciešama plašāka analīze par CETA ietekmi.

Vislielākās bažas ir tieši par to, ka tautsaimniecība tiks iznīcināta vēl lielākos apmēros nekā tas ir šodien, uzsvēra Stepaņenko. "Šis līgums vairs nav modē," pauda deputāte. Viņa paskaidroja, ka modē ir suverenitāte un nacionālās intereses, atsaucoties uz ASV prezidenta vēlēšanām un Lielbritānijas referendumu par "Brexit". Tāpat viņa pauda bažas par to, ka CETA ietekme uz Latviju vien pētīta 2011. gadā.

Stepaņenko salīdzināja nolīgumu ar ceļu uz suverenitātes zaudēšanu.

Deputāte Bite vērsa uzmanību, ka uz Saeimu nav uzaicināti un uzklausīti to uzņēmumu pārstāvji, kas eksportē uz Kanādu vai plāno to darīt. Tāpat viņa norādīja, ka projekta izstrādē ir iesaistīta tikai Ārlietu ministrija, bet ne Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija. "Tas ir kaķis maisā, ko jūs šodien atbalstīsiet," pauda Bite.

Deputātu kritiku kliedēja Lolita Čigāne (V), uzsverot, ka Saeima par CETA runā kopš 2009. gada. Viņa oponentu teikto nosauca par "alternatīvajiem faktiem". "Mēs ļoti gribam paturēt savas tiesības uz savām mazajām bailītēm," norādīja deputāte, sakot, ka tā nav laba nākotnes stratēģija. Latvijas uzņēmumiem vajag jaunus tirgus, kur pārdot preces, un Kanāda ir lieliska iespēja mazajiem uzņēmējiem pārdot savas nišas produktus modernā, attīstītā tirgū.

"Kas te notiek, dritvai nazīt'!" neapmierināts bija Atis Lejiņš (V), kurš pauda neizpratni par deputātes Stepaņenko tviterī rakstīto, ka cūku mēra izplatība Latvijā atbrīvojusi vietu Kanādas cūkgaļai. Viņš aicināja visus izlasīt nolīgumā pausto.

Kliedējot izskanējušās sabiedrības bažas par šī nolīguma spēkā stāšanās sekām, Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) iepriekš skaidroja, ka CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.

Nolīgumā iekļauta ne tikai virkne ES atrunu, bet arī konkrētas Latvijas piedāvātas atkāpes, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

95 Latvijas uzņēmumi eksportē uz Kanādu, iepriekš norādījusi Kalniņa-Lukaševica.

Ceturtdien Saeimas sēdē ĀM parlamentārā sekretāre turpināja skaidrot CETA nolīgumu. Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka ES ir vairāk nekā 20 tirdzniecības nolīgumu ar citām valstīm. Piemēram, ar Dienvidkoreju. Tāpat viņa vēlreiz uzsvēra, ka nolīgums palielinās Latvijas preču eksportu uz Kanādu.

CETA spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses.

Nolīgums jāratificē Kanādas parlamentā, visu ES dalībvalstu parlamentos, kā arī par to jābalso Eiropas Parlamentam (EP), kur balsojums paredzēts 15. februārī.

Vēstīts, ka 24. janvārī EP Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) gala balsojumā atbalstīja CETA.

Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014. gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.

Iepriekš portālam "Delfi" EP deputāts Artis Pabriks skaidroja, ka CETA būtiski mazinās birokrātisko procedūru apjomu, tādējādi atvieglojot biznesa saišu veidošanos starp ES un Kanādu, kā arī samazinās barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai. "Līgums dos iespēju arī Latvijas uzņēmējiem vieglāk un lētāk iekļūt Kanādas tirgū, lai apgūtu jaunus tirgus un paplašinātu uzņēmējdarbību," vērtēja deputāts.

Ar nolīguma tekstu iespējams iepazīties šeit.