Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paudusi satraukumu par situāciju VSIA "Latvijas Radio" (LR), jo pēdējā tikšanās ar valdi ir atstājusi iespaidu, ka tā nestrādā kā vienota komanda, portāls "Delfi" uzzināja padomē.
"Šāda situācija nav pieļaujama un NEPLP sagaida valdes skaidrojumu, konkrētu rīcības plānu un piedāvājumu ar konkrētiem risinājumiem. Valdei jāatceras, ka sabiedrības intereses vienmēr ir liekamas augstāk par personīgajām ambīcijām," uzsvēris NEPL padomes loceklis Ivars Āboliņš.
Lai gūtu pilnvērtīgu priekšstatu par norisēm LR, piektdien NEPLP plāno uzklausīt LR programmu direktorus un arodbiedrības pārstāvjus, bet 15. februārī notiks diskusija ar LR valdes locekļiem.
Pieprasījumu iesniegt LR valdes skaidrojumu par vairākiem ar LR darbību saistītiem jautājumiem NEPLP nosūtījusi gan ņemot vērā pēdējā laikā publiski izskanējušo informāciju par LR darbinieku neapmierinātību ar valdes darbu un iespējamo streiku, gan arī tāpēc, ka LR valdes locekļi NEPLP ir pauduši pretrunīgu informāciju par atsevišķiem LR darbības jautājumiem.
Viens no tiem skar LR piešķirtā finansējuma plānoto izlietojumu, konkrēti, LR valdei jāsniedz NEPLP skaidrojums par 2017. gada 30. janvāra LR valdes lēmumu par 175 tūkstošu eiro plānoto izlietojumu.
Katram valdes loceklim uzdots sniegt individuālu situācijas vērtējumu par LR valdes darbību un valdes savstarpējo sadarbību, kā arī valdes darba ietekmi uz LR attīstību.
LR darbinieki plāno rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu, iepriekš vēstīja aģentūra LETA.
LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem gadiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti.
Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
