Rindu mazināšana un C hepatīta ārstēšana – VM prasa 22 miljonus eiro  (38)

Valdība paredzējusi uzklausīt VM informatīvo ziņojumu "Par veselības reformas pasākumu īstenošanas turpināšanu 2017.gadā". Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu VM plānos un argumentācijā.

VM informatīvajā ziņojumā norāda, ka Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairāk nekā 1 miljardu eiro priekšlaicīgas iedzīvotāju mirstības dēļ, un valstī ik gadu mirst vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku (2013. – 28 691, 2014. – 28 466, 2015. – 28 478), no kuriem katrs ceturtais miris priekšlaicīgi, tas ir, nesasniedzot 65 gadu vecumu. Būtisks indikators priekšlaicīgas mirstības raksturošanai ir potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs. 2015. gadā, nomirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti 88,2 tūkstoši potenciālo mūža gadu. Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē 13 sava mūža gadus (līdz 64 gadu vecumam), bet valsts līdz ar to zaudē ievērojamus cilvēkresursus, kas būtiski ietekmē visu tautsaimniecību.

VM atzīmē, ka, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus veselības profilakses un veselības aprūpes pakalpojumus, tautsaimniecība atgūs daļu no zaudētā finansējuma, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību. Ministrija norāda arī uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam (SVP) izvirzītajiem mērķiem, akcentējot, ka virsmērķis SVP ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot iedzīvotāju veselību. Lai sasniegtu šo virsmērķi, līdz 2020. gadam plānots par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (2020. gadā sasniegt 57 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm), un par 11% samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu – līdz 64 gadu vecumam – rādītāju, 2020. gadā sasniedzot 5 300 uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā apakšmērķis SVP minēta apņemšanās "nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un racionālu resursu izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību un visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieeju kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem", kā arī "novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un veselības aprūpē".

VM ziņojumā norāda, ka pērnā gada decembra sākumā rindā pie speciālistiem atsevišķās ārstniecības iestādēs, piemēram, pie endokrinologa, bija jāgaida līdz 117 dienām jeb 3,9 mēnešiem, pie ginekologa – līdz 75 dienām jeb 2,5 mēnešiem, pie kardiologa – līdz 133 dienām jeb 4,43 mēnešiem.

VM secina, ka pacientu pieprasījums pēc ambulatorajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām būtiski pārsniedz valsts novirzīto finansējumu šim mērķim. Apgrūtinātās izmeklējumu pieejamības rezultātā pacientiem precīzas diagnozes tiek uzstādītas novēloti un nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu slimību norises uzraudzību.

Savukārt rindā uz ambulatoru pakalpojumu saņemšanu dienas stacionāros atsevišķās ārstniecības iestādēs, piemēram, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā, gaidīšanas laiks bija līdz 3000 dienām jeb 8,3 gadiem, ginekoloģijai dienas stacionārā – līdz 180 dienām jeb sešiem mēnešiem, staru terapijai līdz 20 dienām, bet otolaringoloģijā bērniem un pieaugušajiem – līdz 120 dienām jeb četriem mēnešiem.

VM atzīmē, ka nepietiekamā finansējuma dēļ pieaug gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, tāpēc kopš 2010. gada Latvijā iedzīvotāju īpatsvars, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu nepieciešamības gadījumā, ir visaugstākais no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un akcentē, ka ierobežota pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem ir viens no faktoriem, kas būtiski palielina nabadzību un ienākumu nevienlīdzību iedzīvotājiem. Arī šis rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem ES.

Lai nodrošinātu turpmāku veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, un palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, kā arī samazinātu potenciāli zaudēto mūža gadu skaitu, VM saplānojusi 2017. gadā papildus pieejamo finansējumu 34 324 450 eiro apmērā no Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta palielinājuma 0,1% apmērā:

VM norāda, ka, analizējot ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par gaidīšanas rindu ilgumu slimnīcās, redzams, ka pacientu pieprasījums pēc ambulatorajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām būtiski pārsniedz valsts novirzīto finansējumu šim mērķim. Apgrūtinātās izmeklējumu pieejamības dēļ pacientiem precīzas diagnozes tiek uzstādītas novēloti un nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu slimību norises uzraudzību.

Arī uz vietu dienas stacionāros, kur sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr kuru dēļ nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā pacienta diennakts uzraudzībai un kas var būt gan slimnīcu, gan ambulatoro ārstniecības iestāžu struktūrvienības, ir ievērojams gaidīšanas laiks. Arī gaidīšanas laiks jeb gaidīšanas rindas garums uz valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu uz ambulatoriem rehabilitologa pakalpojumiem ir līdz 181 dienai, uz ambulatoriem ergoterapeita pakalpojumiem atsevišķās iestādēs – līdz 950 dienām, savukārt uz ambulatoriem fizioterapeita pakalpojumiem gaidīšanas laiks ir līdz pat 600 dienām.

Ministrija paredzējusi, ka, novirzot finansējumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabosies to pieejamība, kuras rezultāts, savukārt, būs labāki veselības rādītāji sabiedrībā, samazinot potenciāli zaudēto mūža gadus un sniedzot ilgtspējīgu ieguldījumu tautsaimniecībā ar prognozējamo ietekmi 19,6 miljonu eiro apmērā.

VM atzīmē, ka, sākot ar 2016. gada 1. janvāri diagnožu grupai "Vīrushepatīti" tika palielināts kompensācijas apmērs no 75% uz 100%, kā arī atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām tika mainīti HIV/AIDS kompensācijas nosacījumi ātrākai terapijas uzsākšanai. Minētās izmaiņas tika veiktas, pamatojoties uz hroniska C hepatīta (VHC) epidemioloģisko situāciju valstī.

Modelējot VHC izplatību sabiedrībā, infektoloģijas speciālistu pētījumā tika secināts, ka VHC antigēns ir konstatējams 1,7% Latvijas iedzīvotāju asinīs. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 1000 jaunatklāti VHC infekcijas gadījumi. Lielākajai daļai šo cilvēku ir VHC bezsimptomu forma, kas nozīmē, ka viņiem nav slimības klīnisko izpausmju, bet viņi ir infekciozi, un ilgākā laika periodā šie cilvēki var kļūt par VHC pacientiem ar dažādas pakāpes aknu bojājumiem.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, 33% ar VHC inficētajām personām 30 gadu laikā attīstās aknu ciroze vai aknu ļaundabīgie audzēji, kas ir smagas aknu slimības un ierobežo cilvēka darba spējas, un noved pie letāla iznākuma. Latvijas eksperti sadarbībā ar Slimību analīzes centra (Center of Disease Analysis) pārstāvjiem veica aprēķinus, kas norāda – ja Latvijā netiks nodrošināta pietiekami efektīva VHC ārstēšana, pastāv risks, ka 2030. gadā ar VHC Latvijā būs inficēti gandrīz 50 tūkstoši pacientu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, lielākā daļa ar VHC inficēto personu ir vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas ir cilvēki darbspējīgā vecumā.

VM norāda, ka ir nepieciešams turpināt iesākto reformu VHC ārstēšanā, nodrošinot tiešās darbības interferonu nesaturošo preparātu pieejamību pacientiem lielākā apjomā. Nodrošinot papildu terapiju 203 pacientiem, papildus tiks ārstēti 30% no VHC F3-F4 stadijā fiksētajiem 2015. un 2016. gada pacientiem. Tādējādi kopumā tiks nodrošināta 57% pacientu ārstēšana.

Ministrija arī atzīmē, ka, īstenojot minētās reformas, palielinot pieejamību valsts apmaksātiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem un palielinot VHC pacientu smagākajās šīs slimības formās F3 un F4 stadijā, ārstēšanas apjomu, samazināsies potenciāli zaudēto mūža gadu skaits, jo palielināsies iedzīvotāju dzīvildze un samazināsies priekšlaikus mirušo skaits.