Rīgas dome atbalsta kopsabiedrības veidošanu atkritumu apsaimniekošanai  (20)

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe norādīja, ka 2012.gadā ir stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, kas paredz, ka pašreiz galvaspilsētā esošie četri līgumi par atkritumu apsaimniekošanu ir izbeidzami 2013.gadā. Tā kā nebija izstrādāts jauns atkritumu apsaimniekošanas plāns, līgumi saglabāja spēku, bet nedrīkst tikt pagarināti. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas Savienības un Eiropas komitejas direktīvu prasības par atkritumu pārstrādi, nepieciešams mainīt sistēmu, skaidroja Piņķe.

Opozīcijas deputāti uzdeva jautājumus par to, kāpēc nepieciešams veidot tieši publiskās privātās partnerības sistēmu uz 20 gadiem, bet nederētu parastā iepirkuma procedūra, kas paredz slēgt līgumu uz septiņiem gadiem. Tāpat opozīcijas deputāti uzsvēra, ka veidojoties monopolam ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, nav iespējams paredzēt, cik ļoti celsies tarifi.

Tāpat vairāki opozīcijas deputāti norādīja, ka nav pārliecināti par piedāvātajiem finanšu rādītājiem un to pamatotību.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) norādīja, ka domes deputāti pārāk baidās no vārda "monopols", bet viņš neredz, kas būtu slikts tajā, ka visiem Rīgas iedzīvotājiem būtu piemēroti vienādi tarifi un pieejami vienādi pakalpojumi. Viņš arī uzsvēra, ka publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka apsaimniekotājs tarifus varēs celt tikai ar Rīgas domes lēmumu.

Stepaņenko arī uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifi pilsētā celsies neatkarīgi no izvēlētā atkritumu apsaimniekošanas modeļa, un pamatā tā dēļ, ka valdība paaugstina dabas resursu nodokli.

Pēc Mājokļu un vides departamenta uzdevuma personu apvienība SIA "Konsorts" un SIA "Geo Consultants" veikuši pētījumu par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām. Secināts, ka labākā alternatīva Rīgai esot publiskās privātās partnerības procedūra, veidojot to kā koncesiju. Tas nozīmē, ka pašvaldība uz 20 gadiem izveidos kopsabiedrību, kurā 10% daļu piederēs pašvaldībai, bet 90% - privātajam partnerim.

Sistēmas mērķis būšot palielināt atkritumu pārstrādi, samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu, uzlabot atkritumu kvalitāti, kā arī sanitāro un estētisko pakalpojuma ietekmi. Tāpat tikšot radītas iespējas identificēt atkritumu konteinerus un labāk veikt atkritumu plūsmas uzskaiti.

Pašreiz galvaspilsētā izmanto 35 000 konteineru, kas ir komersantu īpašums. Pilsētā ir 500 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, kā arī trīs dalītās atkritumu savākšanas laukumi. Piņķe iepriekš uzsvēra, ka tas ir nepietiekams skaits, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju skaitu.

Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.

Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā periodā sasniegs 27 miljonus eiro. Līgums noteiks, ka pašvaldība procesā neiesaistīsies ar tiešām investīcijām, bet līdzdarbosies ar zemes gabaliem atkritumu laukumu izveidei. Turklāt visus uzņēmējdarbības riskus uzņemšoties privātais partneris.

Paredzēts, ka, ieviešot šo modeli, visā 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli - 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% - privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.

Mājokļu un vides departaments pēc Rīgas domes lēmuma pieņemšanas aptuveni mēneša laikā sagatavos iepirkuma dokumentus, kuri tiks nodoti izvērtēšanai CFLA. Pēc CFLA izvērtējuma saņemšanas tiks izsludināts iepirkuma konkurss, kas varētu turpināties ilgākais trīs līdz četrus mēnešus. Pozitīvā gadījumā līgums ar privāto komersantu varētu tikt parakstīts oktobrī vai novembrī.