Cīņa pret pašvaldību bukletiem: Tiesai no jauna jāvērtē lūgums aizliegt izdot Iecavas pašvaldības izdevumu  (10)

Augstākās tiesas (AT) lēmums saistībā ar SIA "Bauskas Dzīve" pieteikumu liecina, ka pašvaldībām jāievēro noteikti pienākumi, lai tās varētu izdot plašsaziņas līdzekļus, uzskata "Sorainen" biroja advokāts Andris Tauriņš.

Advokāts norāda, ka šāds AT lēmums aizpilda likuma robu. "Tas beidzot atklāti pasaka, ka, lai pašvaldības varētu nodarboties ar plašsaziņas līdzekļu izdošanu, ir jāizpildās trīs priekšnoteikumiem," pauž Tauriņš. Šādi priekšnoteikumi paredz, ka publikācijās jāievēro Satversmes principi un pamatvērtības, kā arī augsti žurnālistikas kvalitātes standarti un redakcionālā neatkarība. Tāpat pašvaldība nedrīkstot darboties reklāmas tirgū tikai tiktāl, ciktāl tas negodīgas konkurences veidā neietekmē privātos masu medijus.

"Mūsuprāt, šobrīd nav iespējams Latvijā atrast pašvaldību informatīvos izdevumus, kas atbilstu minētajiem priekšnoteikumiem. Piemēram, ir acīmredzami, ka pašvaldībās strādājošie sabiedrisko attiecību speciālisti ne pēc būtības, ne pēc formas nevar nodrošināt žurnālistikas pamatprincipu ievērošanu, jo šajos izdevumos nav ne redakcionālās neatkarības, ne viedokļu daudzveidības," norāda advokāts.

No tiesas secinājumiem arī izrietot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir pienākums kontrolēt un nodrošināt, lai pašvaldības minētos pienākumus izpildītu, skaidro Tauriņš. "Pozitīva ir arī tiesas atziņa, ka privātie mediji tādi kā "Bauskas Dzīve", drīkst aizsargāt savas tiesības tiesā un prasīt reklāmu publicēšanu pārtraukšanu vai citu adekvātu kompensāciju. Tas dod spēcīgu pamatu "Bauskas Dzīvei" turpināt tiesvedību pret Iecavas novada domi," piebilst advokāts.

Jau ziņots, ka "Bauskas Dzīve" pieteikumā tiesai pārsūdzēja Iecavas novada domes rīcību, izdodot laikrakstu "Iecavas Ziņas". Pieteicēja uzskata, ka šāda domes rīcība tai rada negodīgu konkurenci un zaudējumus neiegūtās peļņas veidā, kā arī mediju brīvības apdraudējumu. Rajona tiesas tiesnesis 2016. gada 17. oktobrī atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar attiecīgu prasījumu.

AT lēmumā norādīja, ja budžeta dotēta publiskas personas uzturēta plašsaziņas līdzekļa darbība reklāmas tirgū apdraud kāda privāta plašsaziņas līdzekļa pastāvēšanu, tad šādas darbības rezultātā tiek aizskartas gan visas sabiedrības intereses, gan attiecīgā privātā plašsaziņas līdzekļa intereses. Šāda privātā plašsaziņas līdzekļa netieša izspiešana no aprites nav savienojama ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, kas vērsti uz demokrātijas labas funkcionēšanas nodrošināšanu.

Kā norādīja AT, privātais plašsaziņas līdzeklis tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī, kas var novest pie tā pastāvēšanas beigām. Tādējādi šis ir netipisks gadījums, kad privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā rodas, saplūstot demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgām sabiedrības interesēm un privātajām interesēm.