"Ap kvadrātu veidojās garenu mākoņu krusti, X zīmes, vīnogu ķekari, eņģeļa spārni un pat Dāvida zvaigzne," atsūtītos foto komentē Sandris, piebilstot, ka zem īpatnējajām debesīm rapšu tīrumā ganījušās stirnas. Sandri pārsteidza, ka savvaļas dzīvniekus cilvēka klātbūtne itin nemaz nesatrauca.
"Savādie ģeometriskie zīmējumi debesīs noturējās nepilnu stundu. Tad tie saplūda vienā dūmakā kā migla, Rīgas virzienā aizvelkot visu rietumu pamali," tēlaini redzēto apraksta Sandris.
Latvijas vides, ģeoloģijas un metoroloģijas centrā (LVĢMC) stāsta, ka Sandris Lipskis Malnavas debesīs skatījis tehnogēnā ceļā radušos mākoņus. Šādi mākoņi veidojas, kad uz lidmašīnu dzinēja atstātajām sīkajām daļiņām atmosfērā veidojas kodoliņi, uz kuriem var koncentrēties atmosfērā esošais mitrums. Tādējādi top mākoņi, stāsta LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Ja atmosfēras augšējos slāņos, kur veidojas šādi tehnogēnie mākoņi, nav stiprs vējš, tad tehnogēni radušies mākoņi debesīs var saglabāties ilgu laiku. Parasti pēc to izveidošanās, notiek to tālāka dabiska attīstība, tie izplūst un var veidot zīmējumus, kā jau to Malnavas debesīs skatījis Sandris, pauž Krūmiņa. Stipra vēja apstākļos, lidmašīnas ierosinātie mākoņi nesaglabājas.
Tehnogēni radušos mākoņus var saskatīt arī satelītos, tos novēro arī metereologi. Tehnogēni radušies mākoņi ir redzami kā gaišas krāsas svītras, sevišķi virs Baltijas jūras.
"Tehnogēni radušies mākoņi nav nekas slikts vai ļoti labs. To daudzums saistīts ar to, ka aviosatiksme kļūst intensīvāka. Šādi mākoņi var radīt arī ietekmi uz laikapstākļiem, kas gan nav uzreiz sajūtams. Ietekme var izpausties sevišķi naktīs, kad mākoņi var kavēt radiācijas aizplūšanu no zemes atmosfēras, tādējādi kavējas gaisa atdzišana. Savukārt dienā šādi mākoņi aizkavē saules staru nokļūšanu līdz zemei. Tomēr šādas aplēses nav viennozīmīgi vērtējamas," stāsta Krūmiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!