Prezidenta Donalda Trampa vadītās ASV vairs nav ierastais drošības un stabilitātes garants pasaulē, sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Komentējot Minhenes drošības konferencē pausto, Hiršs norādīja, ka Baltijas valstis ir drošībā un ASV militārais atbalsts Baltijas valstīm, kuru apstiprina ASV Kongress, nevis Tramps, nemainīsies.
Vienlaikus eksperts norādīja, ka Baltijas valstīm "neizdevīgā ASV attiecību ar Krieviju atkārtota restartēšana nav izslēgta" neatkarīgi no ASV viceprezidenta Maika Pensa teiktā Baltijas valstu prezidentiem.
"Tā ir reāla iespējamība, jo, neskatoties uz dažiem atsevišķu amatpersonu izteikumiem, Trampa administrācija vēl arvien nav nākusi klajā ar konkrētu piedāvājumu, kā Tramps vēlas uzlabot attiecībās ar Krieviju, par ko viņš atkārtoti runāja vēlēšanu kampaņas laikā. ASV pragmatiska sadarbība ar Krieviju, Krievijas agresijas Ukrainā un Sīrijā piedošana un aizmiršana nebūtu Baltijas valstu interesēs, jo tas varētu iedrošināt Krieviju uz līdzīgām avantūrām nākotnē," pauda Hiršs.
Pētnieks arī uzskata, ka Tramps ir neprognozējams, viņš līdz šim nav spējis veidot konsekventu ASV ārpolitiku, ir bieži mainījis domas un ievieš radikālas pārmaiņas ASV ārpolitikā, ne ar vienu par tām nekonsultējoties. "Piemēram, jau atceltais, nekonstitucionālais Trampa musulmaņu ieceļošanas aizliegums nāca kā pārsteigums visām šajā jautājumā iesaistītajām iestādēm," savu viedokli pamato Hiršs.
"Trampa ASV vairs nav ierastais drošības un stabilitātes garants pasaulē. ASV prezidenta neparedzamība, viņa atbalsts "Brexit" un politiķiem, kuri vēlas izstāties vai citādi vājināt Eiropas Savienību, ir pamatoti licis satraukties Eiropas līderiem," norādīja pētnieks. To eksperts teica, komentējot ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa un Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera izteikumus.
"Savā ziņā Matisam un Trampam ir taisnība – Eiropa netērē pietiekoši savai aizsardzībai, tomēr Trampa uzsvars tikai uz nepieciešamo 2% lielo aizsardzības budžetu ir pārlieku vienkāršots skatījums uz drošību," uzskata pētnieks.
Pēc viņa domām, daudz būtiskāku pienesumu Eiropas drošībai dotu lielāka sadarbība Eiropas NATO valstu vidū, nevis mehāniska aizsardzības budžetu palielināšana. Vienlaikus Eiropas Savienība iegulda attīstības sadarbībā nesalīdzināmi vairāk nekā ASV, tādējādi dodot savu artavu globālo problēmu risināšanā ar nemilitāriem līdzekļiem, akcentēja Hiršs.
Hiršs skaidroja, ka Trampa izteikumiem kopš kļūšanas par ASV prezidentu ir milzīgs spēks. Līdz ar to Matiss esot spiests sekot Trampa retorikai un asāk nekā līdz šim kritizēt ASV sabiedrotos par nepietiekamiem tēriņiem aizsardzībā.
Kā ziņots, ASV aizsardzības ministrs Matiss trešdien brīdinājis NATO dalībvalstis, ka Vašingtona "ierobežos savas saistības" aliansē, ja tās nepalielinās savus aizsardzības izdevumus.
Savukārt Junkers ceturtdien paziņoja, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus. "Tas ir bijis amerikāņu vēstījums daudzus, daudzus gadus. Es esmu kategoriski noskaņots pret mūsu piespiešanu to darīt," Junkers uzsvēra Minhenes drošības konferences laikā.
Vēlāk ASV viceprezidents Maiks Penss apliecināja, ka ASV "stingri atbalsta" NATO un būs nelokāmas savu saistību pret aliansi izpildē. Līdzīgu nostāju viņš pauda arī sarunā ar Baltijas valstu prezidentiem.
Pašlaik tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no IKP – tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
