Lielbritānijas izstāšanās no ES ministrs: 'Brexit' nav šķiršanās, tās ir jaunas attiecības  (13)

Latvijas ārlietu ministrs skaidroja, ka šodien viņam ar Deivisu notika divpusējo sarunu turpinājums, jo abiem ministriem jau bija tikšanās Londonā februāra sākumā. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas interesēs ir, lai Lielbritānijas un Latvijas sarunas par izstāšanos notiktu maksimāli konstruktīvi, racionāli un bez liekām emocijām.

Rinkēvičs uzsvēra, ka visām 27 ES dalībvalstīm būs kopīga pozīcija attiecībā uz "Brexit", bet "ir skaidras mūsu īpašās intereses", proti, Latvijas tautiešu statuss, kam "ir jāpaliek tādam, kāds tas ir tagad". Kopumā Rinkēvičs pauda gandarījumu par konstruktīvo gaisotni, kas tagad pastāv starp abām valstīm, bet uzsvēra, ka tiek sagaidīts divu gadu intensīvs darbs.

Ministrs skaidroja, ka ar Deivisu tika pārrunāts arī finanšu līdzekļu jautājums, norādot, ka jau Londonā viņam tika uzdoti daudzi jautājumi par to. Rinkēvičs ironizēja par potenciālajiem kukuļiem - ministrs uzsvēra, ka nekāda "tirgošanās nav bijusi un nauda mums nav atnesta". "Mēs runājām, kādā veidā saglabāt maksimāli labas, atvieglotas tirdzniecības attiecības arī pēc "Brexit"," komentēja Rinkēvičs.

Arī Deiviss sarunu sāka, uzsverot, ka šeit nav ieradies ar "naudas maisu", paužot, ka diskusijas starp abiem ministriem bija ļoti pozitīvas. Lielbritānijas ministrs arī atzina, ka Apvienotā Karaliste turpinās būt labs globāls un ES pilsonis.

Deiviss izteicās, ka "Brexit" nav šķiršanās, bet gan jaunu, turklāt diezgan modernu attiecību sākums. Viņš bilda, ka Lielbritānija vēlas, lai tās kaimiņš - ES - būtu spēcīga, veiksmīga un efektīva.

Izsakoties par Lielbritānijas interesēm, viņš pauda, ka tā vēlas sasniegt pēc iespējas labāku un visaptverošāku brīvās tirdzniecības līgumu. Tāpat Deiviss pievērsās jautājumam par citiem ES pilsoņiem, tostarp Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā. Ministrs uzsvēra, ka "mēs vēlamies redzēt pēc iespējas labāku, civilizētāku un atbildīgāku risinājumu šim," un ka tas tiek uztverts ļoti nopietni.

Jautāts par diskusijām Lielbritānijas valdībā rast iespēju novirzīt daļu palīdzības, ko Apvienotā Karaliste sniedz Āzijas un Āfrikas valstīm, uz Viduseiropu un Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm, tādā veidā nodrošinot to atbalstu sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Deiviss norādīja, ka, pirmkārt, nebija informēts par konkrēto publikāciju, bet pauda, ka šādas diskusijas nav sākušās. Viņš arī uzsvēra, ka tā nenotiks.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) tiekšanās laikā ar Deivisu norādīja, ka Latvija noteikti nevēlas "Brexit" procesu sarežģīt, uzsverot, ka Latvijas valsts nostāja šajā jomā ir pragmatiska un racionāla, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Neraugoties uz gaidāmo britu izstāšanos no ES, Latvija vēlas attīstīt tālāk abu valstu labās attiecības, pastiprinot divpusējo sadarbību, kā arī turpinot sadarboties daudzpusējos formātos. Latvijas interesēs ir Baltijas, Ziemeļvalstu un Apvienotās Karalistes cieša sadarbība, tostarp Ziemeļu nākotnes foruma ietvaros.

Kučinskis atgādināja par Latvijas pilsoņu statusu un tiesībām Lielbritānijā, norādot, ka vairumā gadījumu viņi ir izglītoti par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, bet šobrīd maksā nodokļus un dod labumu Lielbritānijai. Abas puses bija vienisprātis, ka to cilvēku, kuri devušies uz Lielbritāniju strādāt, intereses nevar tikt aizskartas.

Latvijas interesēs ir iespējami netraucēta tirdzniecība ar Lielbritaniju, kas ir septītais lielākais mūsu valsts tirdzniecības partneris. "Redzam, ka mūsu kompānijām un organizācijām ir iespēja izmantot "Brexit" jaunu sinerģiju radīšanai – piedāvājam Latviju kā izdevīgu vietu uzņēmumu, izglītības iestāžu, finanšu pakalpojumu pārstāvniecību atvēršanai ES teritorijā," norādīja Ministru prezidents.

Vēstīts, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa janvāra izskaņā noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no ES.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa novērsusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt "Brexit" īstenošanu.

Tāpat ziņots, ka pērn 23. jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% tā dalībnieku nobalsoja par izstāšanos no ES.