Briežu hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības programmu Latvija sāks ieviest nākamgad  (18)

Pasīvā uzraudzība nozīmē, ka, ja radušās aizdomas par briežu dzimtas dzīvnieku – aļņu, staltbriežu, stirnu – saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, ir jāziņo PVD, portālam "Delfi" pastāstīja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Stinka.

''Medniekiem ir jāievēro biodrošības pasākumi līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta: Norvēģijas, ASV, Kanādas,'' skaidroja Stinka.

Saskaņā ar viņas pausto, briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem, kuriem novēro sugai neraksturīgas izmaiņas uzvedībā – kustību traucējumus, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, lēnu novājēšanu, siekalošanos, zobu griešanu un citas pazīmes.

Gadījumā, ja tiek pamanītas šādas uzvedības un veselības izmaiņas briežu dzimtas dzīvniekiem, par to jāziņo PVD, uzvēra Stinka.

''Tā kā nevar izslēgt cilvēku iespēju inficēties ar minēto briežu slimību, tad nedrīkst lietot uzturā gaļu, kas iegūta no slima briežu dzimtas dzīvnieka. Eiropas Komisijas izstrādātajā regulas projektā šādu gaļu no laboratoriski apstiprināta slima briežu dzimtas dzīvnieka paredzēts iznīcināt,'' viņa pastāstīja.

Šobrīd gan EK vēl norit darbs pie regulas projekta izstrādes.

Kā vēstīts, EK brīdinājusi, ka Ziemeļeiropu varētu piemeklēt kārtējā dzīvnieku masveida saslimšana – briežu hroniskās novājēšanas vai nīkuļošanas slimība. EK piešķīrusi naudu, lai tuvākajos trīs gados uzraudzītu vai kaite nav nonākusi Latvijā.