Nesakārtojot skolu tīklu, skolotāju algu reformai naudas varētu nebūt, atzīst Šadurskis  (55)

"Šobrīd esam grūtā saskaņošanas procesā ar visām iesaistītajām institūcijām par algu paaugstinājuma tālāko grafiku. Ir iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan arodbiedrības, un tie ir diametrāli pretēji. Mēs iesim ar nesaskaņotu ziņojumu uz valdību. Iespējams, mēs nevarēsim ievērot to algu pieauguma grafiku, kas ir ierakstīts mūsu plānos, jo viens no ietekmējošiem faktoriem ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un to, cik veiksmīgi mums norisināsies sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas. Ja sarunas būs nesekmīgas, finanšu avota algu paaugstināšanai nebūs. Nav papildu naudas, nav lielāku algu," izteicies ministrs.

Šadurskis atzina, ka sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu sāksies tad, kad ministrijā būs izanalizēts pētījums, kur ietverts racionālākais skolu tīkls, aprēķināts valsts un pašvaldību naudas ietaupījums, norādīts iespējamais algu pieaugums.

Pirmais sarunu raunds paredzēts līdz 2018. gada pavasarim. "Cerams, pašvaldības pieņems pārdomātus lēmumus. Un skolu tīkla sakārtošanas process varētu sākties 2018. gada septembrī un turpināties vairāku gadu garumā. Pētījums būs divās daļās – pirmā daļa būs pieejama pavasarī, otrā – rudenī. Gatavajā modelī būs jāieliek vēl aktuālā informācija par skolēnu skaitu, un skolu tīkla optimizācijas plāns būs gatavs," atzinis Šadurskis.

Viņš intervijā izteicies, ka skolu tīkla sakārtošanā būtiskas ir arī iesāktās diskusijas starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām par sadarbības teritoriju izveidi. "Ja mēs nonākam pie 29 teritorijām, tad katra no tām jau diezgan veiksmīgi var pilnvērtīgi sakārtot savā pārziņā esošo mācību iestāžu tīklu," akcentējis ministrs.

Vaicāts, cik skolu varētu skart pārmaiņas, Šadurskis konkrētu atbildi nesniedza, sakot, ka pētījums vēl nav noslēdzies. "Es saucu skaitļus tikai tad, kad es par tiem esmu pilnīgi pārliecināts. Publiskajā telpā šobrīd ir spekulācija ar cipariem. Valstī ir vairāk nekā 700 skolu, no tām ap 350 ir vidusskolas. Uzskatu, ka pilsētu vidusskolās ir jābūt vismaz diviem klašu komplektiem, laukos – vienam, kur vidusskolās klasēs ir vismaz 15 skolēnu, pilsētu vidusskolās šim skaitlim jābūt lielākam," sacīja politiķis.

Viņš gan uzsvēris, ka pārmaiņas neskars sākumskolas, un pašreizējais sākumskolu tīkls ir racionāls, taču situācija var mainīties, turpinoties tendencei, ka iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu, Pierīgu vai citiem attīstības centriem. Daudzām mazām pašvaldībām nav ekonomiskā attīstības potenciāla, kas nozīmē: nav darba vietu, nav ģimeņu, nav bērnu, nav skolu.

Šadurskis apliecinājis, ka daļa skolotāju darbu varētu zaudēt, taču šis process nebūšot sprādzienveida.