No vairākiem desmitiem līdz šim uzņemto bēgļu, Latvijā šobrīd uzturas pieci cilvēki. Viena ģimene un vēl divas personas, no kurām viena jau tuvākajā laikā arī pametīšot Latviju.
Zalcmane ir pārliecināta, ka šiem cilvēkiem būtu jādod ilgāks laiks, lai integrētos un saprastu vietējo sistēmu. Šobrīd, pavadot te trīs mēnešus, cilvēki saņem dokumentus un dodas prom. Bēgļi sarunās paši atzīstot, ka šis laiks ir par mazu, lai viņi apjaustu, kādā sistēmā dzīvo.
"Tie cilvēki, kas ierodas mūsu valstī ir arī ļoti slikti informēti par Latviju un tās finanšu iespējām. Ir lielas klimata maiņas, jo Turcijā ir silts. Cilvēki, mainot vidi, ātri saslimst. Cilvēks atbrauc un viņa gaidas ir augstākas, bet mēs varam dot tikai tik, cik varam dot," skaidroja biedrības vadītāja.
Jau ziņots, ka no Itālijas un Grieķijas līdz šim uz Baltijas valstīm pārvietoti 513 no plānotā 1481 patvērumameklētāja, liecina Eiropas Komisijas (EK) pieņemtais devītais progresa ziņojums par bēgļu pārvietošanas programmas īstenošanu, kurā izvērtēta situācija pēc 2016.gada 8.decembra.
Igaunija un Lietuva līdz šim no Itālijas nav pārcēlusi nevienu patvērumameklētāju, savukārt Latvijā ieradušies deviņi cilvēki. Visvairāk Baltijas valstīs ieradušies patvēruma meklētāji no Grieķijas: Lietuvā - 229, Igaunijā - 87, savukārt Latvijā - 188.
Latvija apņēmusies no Grieķijas kopumā pārvietot 295 personas, Lietuva - 420, bet Igaunija - 204. Savukārt no Itālijas Latvija kopumā apņēmusies pārvietot 186 personas, Lietuva - 251, bet Igaunija - 125.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
