Tiesa prasa Rīgas domei sakārtot 'spēļu eļļu lietu' vēsturiskajā centrā  (27)

Lietā ir strīds par to, ka ar Rīgas domes lēmumu tika atteikts izsniegt SIA "NB" atļauju spēļu zāles atvēršanai Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 39. Lēmums pamatots ar apstākli, ka minētā vieta ir pielīdzināma Azartspēļu un izložu likumā norādītajām vietām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

"NB" vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja.

Tomēr apelācijas sūdzībā Rīgas dome izvirzīja jaunu argumentu par spēļu zāles atvēršanas neiespējamību minētajā adresē. Rīgas dome norādīja, ka atbilstoši noteikumiem par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu un apbūvi ir aizliegts ierīkot spēļu zāli konkrētās teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Ēka Aleksandra Čaka ielā 39, Rīgā atrodas vienā no šīm teritorijām. Ņemot vērā šo argumentu, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

AT piektdien VARAM un Rīgas domei uzlikta par pienākumu trīs mēnešu laikā sniegt AT informāciju par darbību spēļu zāļu atļauju sakārtošanā atbilstoši Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošajiem noteikumiem par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu un apbūvi.

AT lēmumā norāda, ka, stājoties spēkā iepriekšminētajiem noteikumiem, Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā 10 gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu noteikumos minētās teritorijas atbilstoši noteikumu prasībām.

Arī Rīgas teritorijas plānojuma izstrāde piecu gadu garumā nav vainagojusies ar vērā ņemamiem rezultātiem. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet septiņi komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā šajā rajonā, jo jauni komersanti šajā teritorijā netiek ielaisti.

Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestajai daļai, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Šā panta sestajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus no lietas materiāliem un Rīgas domes pārstāves paskaidrojumiem neizriet, ka Rīgas dome būtu izmantojusi ar likumu piešķirtās tiesības, lai veicinātu noteikumu prasību ievērošanu.

Līdz ar blakus lēmumu, AT atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 9.marta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Aleksandra Čaka ielā 39, Rīgā.

Tiesas sēdē šā gada janvārī pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka Rīgas domes atteikums izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai ir nesamērīgs attiecībā pret citiem komersantiem, kuriem ir tiesības darboties šajā nozarē konkrētajā teritorijā. Viņš arī norādīja, ka jāņem vērā faktiskie apstākļi, ka arī iepriekš šajā ēkā ir bijusi spēļu zāle, un šāds atteikums ierobežo komersantu brīvu konkurenci.

Rīgas domes pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka šobrīd strīdus teritorijā atrodas 33 spēļu zāles. Atbildot uz jautājumu par Rīgas domes argumentācijas izmaņām izskatāmajā lietā, domes pārstāve paskaidroja, ka paviršības dēļ sākotnējā atteikumā atļaujas izsniegšanai nebija norāde uz Rīgas domes saistošajiem noteikumiem.