Neziņa par ES pilsoņu tiesībām pēc 'Brexit' rada nepatīkamus brīžus latviešu imigrantiem  (32)

To, ka iestādes tiešām sākušas pārspīlēti interpretēt situāciju, raidījumam apliecina arī latviešu Imigrantu konsultāciju centrā Anglijas pilsētā Spaldingā. Tur uzsver - pabalstu saņemšanai arvien biežāk tiekot prasīta pastāvīgā rezidenta karte. Tie, kuri Lielbritānijā nav nodzīvojuši vajadzīgos piecus gadus šī statusa iegūšanai, pieredzot atteikumus.

“Attieksme ir mainījusies. Cilvēku tiesības un kvalifikācijas uz attiecīgo pabalstu vai atbalstu ir sarežģīti tādēļ, ka cilvēkiem liek pierādīt savas kvalifikācijas tādā formātā, kāds līdz šim vēl nav redzēts. Cilvēki izrāda bažas un tiešām apsver atteikties no pabalstiem, lai būtu drošībā. Pat ja viņiem pienākas šis pabalsts, cilvēki raizējas un domā - nepieteikties vai atteikties,” stāstīja centra vadītāja Laima Brencs.

Kādas britu pašvaldības sūtītā atbildes vēstulē latviešu imigrantam, piemēram, teikts, ka saņemt mājokļa pabalstu varēs tikai tad, ja uzrādīs pastāvīgā rezidenta karti. Savukārt citā vēstulē latviešu imigrantam norādīts, ka tiks pārtraukta bezdarbnieka pabalsta izmaksa un, ja pēc tam netiks uzsākts darbs, attiecīgās britu iestādes vērtēs, cik pamatota ir atrašanās Lielbritānijā. Tas ir kontekstā ar izraidīšanu no Lielbritānijas.

Šādu vēstuli saņēmis vēl kāds cits latviešu imigrants: "Jūs neesat iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka Jums ir patiesas izredzes atrast darbu. Rezultātā Jūsu tiesības kā darba meklētājam tiks pārtrauktas un arī netiks pagarināta bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Jūs vairs neatbilstat noteikumiem, kas noteikti Imigrācijas Regulā, lai saglabātu darba meklētāja vai strādājošā statusu. Lai turpinātu uzturēties Apvienotajā Karalistē, Jums vajadzēs citus pierādījumus, ka Jums ir tiesības šeit atrasties."

Bristolē dzīvojošais Dāvids Vecvērdiņš jau sācis samierināties, ka, iespējams, nāksies pamest Lielbritāniju. Viņš nav nodzīvojis tur pietiekamu laiku, lai kvalificētos pastāvīgā rezidenta statusam, tāpēc apsver iespēju drīzumā emigrēt uz Vāciju. "Nākotne Lielbritānijā ir atkarīga no mana darba devēja. Ja darba devējs par mani negalvos, es šajā valstī nevarēšu palikt. Ja man pēc trīs mēnešiem nebūs darba, izmetīs tad mani ārā. Es te neesmu bijis piecus gadus, nav man papīru, kas to apstiprinātu, un man nekas te “nespīd”,” atzina Vecvērdiņš.

Anglijas pilsētas Bostonas Latviešu biedrības vadītājs Ziedonis Barbaks stāsta, ka neskaidrība par ES migrantu nākotni daudzus padarījusi tramīgus.

“Ko es personīgi iesaku – taisīt šo iedzīvotāju statusu, un ļoti daudz cilvēki to arī sāk darīt. Darba devēji iesaka nokārtot visus papīrus, lai pēc tam nebūtu problēmas. Darba vietas ir apdraudētas, jo nezina, kas notiks. Var arī just, ka darba devēji sāk nelabi attiekties pret iebraucējiem,” teica Barbaks.

Savukārt Anglijā dzīvojošā Līga Pāvule stāsta, ka, meklējot darbu, visur prasa, vai cilvēks ir pastāvīgais iedzīvotājs. Tikmēr Pīterboro pilsētas Latviešu biedrības vadītāja Inese Asermane novērojusi, ka liela daļa latviešu imigrantu sākuši aktīvāk slēgt īres līgumus. Visticamāk, lai britu varas iestādes neklasificētu šos iebraucējus kā bezpajumtniekus un līdz ar to viņi netiktu izraidīti no valsts. Viņa teic, ka agrāk šie līgumi netika taisīti, jo nekustamos īpašumus īrēja uz vārda, mutiskas vienošanās pamata, bet tagad tos prasa, jo tā tiek pierādīta īsta dzīvesvieta.

Tas jo sevišķi aktualizējies pēdējo mēnešu laikā, kopš britu prese aktīvi raksta par izraidītajiem ES pilsoņiem.

“Lūk, tā neziņa, tā cilvēku neziņa. Te pat ir runas, ka sūtīs mājās. Lasījām par vairākiem gadījumiem, ka noķer iereibušus cilvēkus un, ja viņiem nav līdzi dokumentu, savāc un ieliek pagaidu mītnē. Atņem visus telefonus, un, protams, tu nevari atcerēties visus numurus, uz kuriem piezvanīt. Cilvēki tagad tur kabatās pierakstītus numurus,” zināja stāstīt Barbaks.

Raidījums atgādina par Lielbritānijā dzīvojošo latvieti Gvido Ošiņu, kuru britu imigrācijas dienests uz divām nedēļām bija izolējis imigrantu aizturēšanas centrā Portlendā, Dorsetā, un gatavojās izraidīt atpakaļ uz Latviju. Iemesls – Gvido nevarēja pierādīt savu dzīvesvietu. Februāra vidū Gvido atbrīvoja, bet tagad viņam katru nedēļu jāatrādās imigrācijas dienestā un martā gaidāma tiesas sēde. Tajā jāpierāda, ka Gvido tiesīgs turpināt uzturēties Lielbritānijā, respektīvi, jāpierāda, ka ir darbs un pastāvīgs mājoklis.

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija skaidro: “ES pilsonis drīkst palikt Apvienotajā Karalistē līdz trīs mēnešiem, pierādot, ka viņi nekļūst par apgrūtinājumu Apvienotās Karalistes sociālās palīdzības sistēmai. Tiem ES pilsoņiem, kuri vēlas palikt ilgāk par trīs mēnešiem, ir jāatrod darbs, jākļūst par pašnodarbinātu personu, jābūt finansiāli pašpietiekamam vai jāstudē. Ja ES pilsoņi neatbilst kādam no šiem kritērijiem, viņiem nebūs tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē vai viņi var tikt izraidīti.”

Lai arī interneta forumos daļa latviešu imigrantu nievājoši izsmej tos, kuri satraucas par nākotni, jo esot pārliecība, ka viss būs labi, tomēr ES pilsoņu Lielbritānijā aizstāvības biedrība “the3million” aicina neatslābt. Šonedēļ tā, piemēram, sāka kampaņu, aicinot cilvēkus dalīties pieredzē, kā Iekšlietu ministrija ir reaģējusi uz pastāvīgā rezidenta statusa iegūšanas pieprasījumiem. Esot aizdomas, ka Iekšlietu ministrija varētu sākt meklēt ieganstus, lai šo statusu daudziem ES pilsoņiem varētu nepiešķirt.

Pāvule savukārt satraucas, ka iebraucējiem varētu noteikt gada minimālo ienākumu slieksni. Tas atsijātu mazkvalificēto darbaspēku no profesionāļiem.

“Manā uztverē sliktākais variants, kas tagad var būt, ir uzlikt 35 000 gada ienākumus. Un tad, lūk, visi šie, kas runā “oi, mums jau tur nekas nedraud, mums ir pastāvīgā rezidenta karte” - nu bet nenopelnīsi 35 000, strādājot fabrikā. Ja paskaita minimālo algu ar 40 stundām nedēļā, nenopelnīsi to. Tas ir viens foršs veids, kā tikt vaļā no mums visiem," norāda Pāvule.